Rīga nav viens tirgus, bet vairāki. Koks Mežaparka savrupmājas dārzā, koks Purvciema piecstāvenes pagalmā un koks Vecrīgas iekšpagalmā prasa trīs pilnīgi atšķirīgas metodes — atšķiras piekļuve, kritiena zona, saskaņošana un tas, kurš darbu vispār pasūta. Tāpēc mēs nesolām vienu cenu par koku, bet vispirms noskaidrojam, kur konkrētais koks aug.
Kur Rīgā mūs izsauc biežāk
Pilsētas apbūve ir ļoti nevienmērīga — blīvs vēsturiskais centrs, plaši padomju laika daudzdzīvokļu rajoni, savrupmāju apkaimes perifērijā, biroju un ostas teritorijas. Praksē tas nozīmē četrus atšķirīgus darba scenārijus:
- Daudzdzīvokļu māju iekšpagalmi. Ķengarags, Purvciems, Imanta, Zolitūde, Pļavnieki. Papeles un kļavas, kas stādītas mājas celtniecības laikā, tagad ir tuvu jumtiem un balkoniem. Pagalms ir pilns ar automašīnām, un koku gandrīz nekad nevar gāzt veselu — zāģējam pa daļām, nolaižot katru posmu uz virves. Par to, kas šādu darbu drīkst pasūtīt un kā notiek saskaņošana, esam uzrakstījuši atsevišķi: koku zāģēšana daudzdzīvokļu mājas pagalmā.
- Centrs un Vecrīga. Iekšpagalmi, kuros iebraukšana ir caur vārtiem, stāvēšana ierobežota, bet virs galvas — jumti, notekas un vēsturiskas fasādes. Šeit tehnikas novietošana jāsaskaņo iepriekš, un bieži vienīgais risinājums ir kāpšana kokā ar virvju tehniku.
- Savrupmāju apkaimes. Mežaparks, Bieriņi, Berģi, Šampēteris, Jaunciems, Vecāķi. Vecas priedes un ozoli, kas auguši pirms mājas. Šeit biežāk runa ir nevis par zāģēšanu, bet par vainaga kopšanu un koka stāvokļa novērtējumu.
- Komercobjekti un teritorijas. Biroju, veikalu, noliktavu un ražotņu apkārtne, kur darbu bieži jāveic ārpus darba laika, lai netraucētu piebraukšanu un klientus.
Ko Rīgā maina piekļuve
Rīgā izbraukuma un darba plānošanu maina lietas, kas mazpilsētā nav problēma. Daugavas šķērsojumi un tiltu noslodze var pievienot pusstundu; centra stāvēšanas režīms nozīmē, ka šķeldotājam un piekabei jābūt vietai, kas saskaņota iepriekš; iekšpagalmos bieži ir arka, caur kuru mūsu tehnika vienkārši neiebrauc.
Tāpēc pieteikumā mums ļoti noder foto, kurā redzams ne tikai koks, bet arī ceļš līdz kokam. Ja piebraukšanas nav vispār, tas nav šķērslis — mēs strādājam arī tur, kur tehnika netiek klāt, iznesot materiālu ar rokām. Bet tas jāzina iepriekš, jo maina gan brigādes sastāvu, gan cenu.
Rīgas koku tipiskās problēmas
Pilsētas kokiem ir savas kaites, ko lauku kokiem nav. Biežākā, ko redzam Rīgā, ir samīta un noslogota augsne — bruģis, autostāvvietas un smagā tehnika pie sakņu zonas. Koks no tā nenokalst uzreiz; tas notiek pakāpeniski, gadu gaitā, un pirmā pazīme ir retāks vainags un sausi zari galotnē. Ko ar to var darīt, aprakstīts sadaļā koku sakņu un augsnes kopšana.
Otra bieža situācija — saknes, kas ceļ bruģi vai spiež pamatus, un ēna, kas iekrīt dzīvoklī vai dārzā. Trešā — vecas papeles un kļavas, kurās pēc vētrām paliek aizlūzuši, bet nenokrituši zari virs gājēju celiņa.
Atļaujas Rīgā
Koku ciršanai ārpus meža Rīgā vairumā gadījumu vajadzīga pašvaldības atļauja, un kārtība atšķiras no Pierīgas novadiem. Sausiem un avārijas stāvoklī esošiem kokiem prasības ir citas nekā veselam kokam, ko vēlas novākt ēnas dēļ.
Atļauju noformējam mēs, jūsu vietā. Vispirms pārbaudām, vai konkrētajam kokam tā vispār ir nepieciešama — diezgan bieži izrādās, ka nav. Ja koks ir dižkoks vai aizsargājams, to pasakām uzreiz, jo tad saruna ir par kopšanu, nevis zāģēšanu. Sīkāk: koku ciršanas atļauja.
Kādi koki Rīgā aug un ko tas nozīmē praksē
Rīgas apstādījumi ir veidojušies vairākos viļņos, un pēc koku sugas bieži var paredzēt, kāds darbs būs vajadzīgs. Pagalmos un gar ielām dominē parastā liepa un kļava — tās parasti nav jāzāģē, bet tām regulāri jānoņem sausie zari un jāretina vainags, jo blīvā vainagā apakšējie zari nokalst un lūst tieši virs ietvēm un stāvvietām.
Padomju laika mikrorajonos daudz stādīta papele. Tā aug ātri, bet stumbra iekšpuse mēdz sapūt agrāk, nekā to var redzēt no ārpuses, tāpēc pirms lēmuma skatāmies stumbra pamatni, dobumus un piepes. Bērzs vecākos dārzos bieži sāk kalst no galotnes. Ošiem visā Rīgā vērojama ošu kalšana, un tie kļūst trausli ātri — sauss osis pie ietves vai spēļu laukuma ir jārisina, nevis jāatliek.
Mežaparkā, Bukultos un citās priežu apkaimēs strādājam saudzīgāk: priedes slikti panes sakņu bojājumus un augsnes noblietēšanu, tāpēc tehniku novietojam tālāk un vairāk strādājam ar virvēm. Ja neesat pārliecināti, kas jūsu pagalmā aug un cik tas ir bīstams, sākam ar koka veselības novērtējumu.
Kā Rīgā sadalās darbi pa gadalaikiem
Rīgā gadalaiks maina ne tikai koka stāvokli, bet arī to, cik reāli ir vispār piekļūt kokam. Plānojot laikus, ņemam vērā gan koka bioloģiju, gan pagalma ikdienu.
- Ziema un agrs pavasaris. Labākais laiks lielākiem zāģēšanas darbiem: koki bez lapām, vainaga uzbūve pārskatāma, zeme sasalusi un mazāk cieš zāliens. Pagalmos ziemā parasti ir vieglāk vienoties par īslaicīgu stāvvietu atbrīvošanu.
- Pavasaris un vasara. Putnu ligzdošanas laikā pirms darba pārbaudām vainagu — ja kokā ir apdzīvota ligzda, darbu pārceļam vai izdarām tikai to daļu, kas neskar ligzdu. Vasarā labi redzams, kuri zari nav izplaukuši, tāpēc tas ir ērts brīdis sauso zaru novākšanai un ēnas problēmu risināšanai.
- Rudens un vētru sezona. Pēc rietumu vējiem Rīgā parasti krīt tieši tie koki, kas jau bija sapuvuši pie pamatnes. Sasvērušos un uzkritušus kokus skatāmies ārpus rindas, un avārijas gadījumos parasti izbraucam tajā pašā dienā.
Ja darbam vajadzīga pašvaldības atļauja, rēķinieties, ka saskaņošana aizņem laiku — plānveida cirsmas Rīgā ir vērts pieteikt jau rudenī, lai darbu var izdarīt ziemā. Par to, kad ko labāk apzāģēt, esam sīkāk rakstījuši sadaļā kad apzāģēt kokus.
Ko Rīgā darām
Rīgā pieejams viss mūsu pakalpojumu klāsts. Biežāk pieprasītie:
- Bīstamu koku zāģēšana — Sausi, sapuvuši, sasvērušies un bojāti koki. Vispirms novērtējam, tad zāģējam.
- Avārijas koku zāģēšana — Nokrituši un nolūzuši koki pēc vētras — izbraucam tajā pašā dienā.
- Koku vainaga kopšana — Vainaga veidošana, retināšana un sausu zaru novākšana.
- Celmu frēzēšana — Celmu frēzēšana bez rakšanas — zāliens paliek gandrīz neskarts.
- Koka veselības novērtējums — Vai koks ir bīstams? Apsekojam un pasakām, ko darīt.
- Zaru un koku izvešana — Zaru un koksnes izvešana, arī tad, ja zāģējis kāds cits.
Pilns saraksts ar aprakstiem ir pakalpojumu sadaļā.
Kā notiek darbs
- Sazināmies 5 min laikā. Aizpildiet formu un pievienojiet attēlus, kuros redzams koks pilnā augumā, tā pamatne un ceļš līdz tam.
- Novērtējums. Atbildam ar aptuvenu cenu un metodi. Ja piekļuve ir sarežģīta, pirms darba atbraucam apskatīties.
- Atļauja, ja vajadzīga. Pārbaudām, vai konkrētajam kokam tā ir nepieciešama, un noformējam jūsu vietā.
- Darbs. Vienojamies par laiku, norobežojam zonu un ierodamies ar visu vajadzīgo.
- Sakopšana. Zarus sašķeldojam vai savācam un aizvedam. Šķeldu neatstājam.
No kā atkarīga cena Rīgā
Vienotas cenas par koku nav — divi vienāda augstuma koki Rīgā var prasīt pilnīgi atšķirīgu darbu, jo viens aug brīvā dārzā, otrs starp piecstāvenēm. Cenu nosaka koka augstums un resnums, suga, stāvoklis, attālums līdz ēkām un vadiem, vai vispār ir kritiena zona, vai vajag kāpt vai tehniku, un cik daudz materiāla jāizved.
Rīgā cenu papildus ietekmē piebraukšana un vieta tehnikai: darbs iekšpagalmā, kur viss materiāls jāiznes caur arku, prasa vairāk laika nekā tāds pats koks pie savrupmājas ar brīvu piebraukšanu. Pilnu sarakstu ar paskaidrojumiem esam salikuši cenu lapā.