Vispārējais noteikums: miera periods
Vairumam koku piemērotākais laiks ir miera periods — no vēlā rudens līdz agram pavasarim, aptuveni no lapu nobiršanas līdz pumpuru briešanai. Iemesli ir praktiski, ne teorētiski:
- Lapu nav, un koka uzbūve ir redzama. Ziemā var redzēt, kuri zari krustojas, kur ir vājš savienojums, kur ir sausā koksne. Vasarā tas viss ir zem lapām, un apzāģēšana notiek pa daļai uz aklo.
- Koks neaug. Miera periodā tas netērē resursus, un griezuma vieta iet dzīšanas režīmā uzreiz, kad sākas augšanas sezona.
- Sasalusi zeme. Tas ir nenovērtēts arguments. Pa sasalušu zemi var piebraukt ar tehniku, nesabradājot zālienu un nesamīdot sakņu zonu. Tā pati piebraukšana martā, kad zeme atkūst, atstāj rises, ko pēc tam jāatjauno.
Ja kāds jautā vienu vispārēju atbildi bez sīkumiem, tā ir: vēlā ziema. Bet daļai sugu tas nav pareizi, un tāpēc ir vērts izlasīt tālāk.
Bērzs un kļava — nekad pavasarī
Bērzam, kļavai un dažām citām sugām pavasarī ir spēcīga sulu plūsma. Ja tādā laikā izdara griezumu, no tā burtiski tek sula — dažreiz nedēļām. Tas nav tikai neglīti: koks zaudē būtisku daudzumu uzkrāto resursu tieši tajā brīdī, kad tie visvairāk vajadzīgi lapu izplaukšanai, un slapjā griezuma virsma ir slikta vide brūces aizvēršanai.
Šīm sugām pareizais laiks ir vasaras beigas vai rudens, kad plūsma ir apstājusies un lapas vēl darbojas. Praksē tas nozīmē, ka bērzu jūsu pagalmā nevajag apzāģēt aprīlī, arī ja tas ir vienīgais brīvais nedēļas nogales laiks. Vairāk par bērziem un citu sugu īpatnībām esam apkopojuši sadaļā koku sugas.
Kauleņkoki — plūmes un ķirši — vasarā
Plūmes, ķirši un citi kauleņkoki ir izņēmums no ziemas noteikuma pretējā iemesla dēļ. Ziemas griezumi tiem paliek atvērti brīdī, kad koks nespēj reaģēt, un tas ir tieši tas, ko sagaida vairākas šo sugu tipiskās slimības. Rezultāts ir sveķu tecēšana, zaru atmiršana un dažreiz visa koka zaudēšana.
Tāpēc kauleņkokus zāģē vasarā, siltā un sausā laikā, kad koks aug un brūce aizveras ātri. Pēc ražas vai vasaras vidū — abi varianti strādā, ja nav lietains periods.
Ābeles un bumbieres — miera periodā
Ābelēm un bumbierēm ziemas miera periods ir pareizais laiks, un tas ir arī vieglākais darbs no visiem: vainags ir redzams, un var mierīgi izlemt, ko atstāt. Vēlā ziema un agrs pavasaris pirms pumpuru briešanas ir standarta logs. Ja koks ir gadiem nekopts un pāraudzis, to nedrīkst salabot vienā reizē — pārāk liels izzāģējums izraisa milzīgu skaitu vāju atvašu. Tas ir divu vai trīs gadu darbs. Sīkāk par to sadaļā augļu koku apgriešana.
Vasaras apzāģēšana kā instruments
Vasaras apzāģēšana nav tikai “kad nav laika ziemā”. Tā darbojas citādi, un dažreiz tieši tāpēc tā ir pareizā izvēle.
| Ziemā | Vasarā | |
|---|---|---|
| Ietekme uz augšanu | Rosina — koks atbild ar spēcīgu jaunu augšanu | Bremzē — augšana samazinās |
| Uzbūve redzama | Jā, pilnībā | Daļēji, zem lapām |
| Kad izmanto | Formēšana, atjaunošana, lielāki griezumi | Izmēra ierobežošana, gaismas ielaišana |
Tas ir noderīgi tad, kad koks ir kļuvis par lielu vietai, kur tas aug. Ziemas griezums šādā gadījumā strādā pret jums: koks atbild ar strauju augšanu, un pēc diviem gadiem tas ir tur, kur bija. Ja mērķis ir gaismas ielaišana dārzā, vasara arī ir loģiskāka — tad ir redzams, kur ēna patiešām krīt. Par to atsevišķi: apzāģēšana ēnas dēļ.
Kas nav sezonas jautājums
Divas lietas nekad negaida kalendāru.
Sausā koksne. Sausus zarus var noņemt jebkurā gada laikā — tie vairs nav dzīva koka daļa, un griezums neko neietekmē. Sausa koka koksne ir trausla un lūst neparedzami, tāpēc liels sauss zars pāri celiņam vai stāvvietai nav jāatstāj līdz ziemai: sausu zaru novākšana.
Ja koks ir aizlūzis, sasvēries pēc vētras vai izpuvis pamatnē, sezona nav arguments. Koks, kas var uzkrist uz mājas jūlijā, ir bīstams jūlijā. Tādos gadījumos runa ir par bīstamu koku zāģēšanu, un to darām jebkurā laikā.
Putnu ligzdošanas laiks
Pavasarī un vasaras sākumā putni ligzdo, un tas ir reāls ierobežojums, nevis pieklājības jautājums. Praksē tas nozīmē, ka neatliekamus vainaga darbus šajā periodā plāno uz vēlāku laiku, un pirms darba pārbauda, vai kokā nav apdzīvotas ligzdas. Ja ligzda ir, darbu atliek. Izņēmums ir tas pats, kas iepriekš — reāls apdraudējums cilvēkiem vai ēkām. Šis ir viens no iemesliem, kāpēc plānoto koku kopšanu ir vērts kārtot ziemā, nevis maijā: ziemā nav ko gaidīt.
Ko nedarīt
- Nezāģējiet stiprā salā. Stipri sasalusi koksne ir trausla, griezums ir raustīts un miza ap to atplaisā. Pagaidiet dažas grādus siltāku dienu — ziemā tādas ir.
- Nezāģējiet vasaras karstākajā un sausākajā periodā. Koks tad jau ir stresā, un liela vainaga daļas noņemšana atsedz zarus un stumbru, kas nekad nav bijis saulē. Sekas ir mizas apdegumi.
- Neapzāģējiet nesen pārstādītu koku, cerot tam palīdzēt. Tas ir izplatīts maldīgs ieteikums. Kokam pēc pārstādīšanas vajag lapas, lai atjaunotu saknes.
- Neīsiniet vainagu, nogriežot visu galus. Tas nav apzāģēšana, un tas neatrisina ne izmēru, ne drošību. Pareizais darbs ir vainaga retināšana vai kontrolēta samazināšana.
No kā atkarīgas izmaksas
Cenu nosaka koka augstums un suga, vainaga apjoms, kas jāaizskar, tas, vai var strādāt no zemes, jākāpj kokā vai jāizmanto pacēlājs, cik tuvu ir ēkas un vadi, kāda ir piebraukšana un cik daudz zaru jāizved. Zarus šķeldojam un aizvedam. Ziemas darbi pa sasalušu zemi dažreiz ir vienkāršāki tieši piebraukšanas dēļ. Faktoru sarakstu esam salikuši cenu lapā.
Īsā atbilde
Ja nezināt un negribat iedziļināties: lielākajai daļai koku Latvijā drošākā atbilde ir vēlā ziema. Bērzu un kļavu — vasaras beigās vai rudenī. Plūmes un ķiršus — vasarā. Un bīstams koks ir izņēmums, kas negaida nevienu no šiem datumiem.