Koku sugas un to zāģēšanas īpatnības

Bērzs

Visizplatītākais koks Latvijas dārzos un arī viens no problemātiskākajiem, ja aug tuvu mājai. Bērza sakņu sistēma ir plaša un sekla, tāpēc tas aktīvi konkurē par ūdeni ar visu apkārt esošo. Vainags ir liels attiecībā pret stumbru, un vecākiem bērziem augšgals bieži sāk kalst.

Svarīgākais: bērzu nedrīkst apzāģēt pavasarī. Sulu plūsmas laikā tas no griezumiem zaudē ļoti daudz sulas un tā koku novājina. Bērzu kopjam vasaras otrajā pusē vai rudenī.

Priede

Priedei ir dziļa mietsakne, tāpēc tā parasti ir vējizturīga. Problēma ir cita: priedei nav spēju no stumbra izdzīt jaunus zarus. Ja priedei nozāģē vainaga daļu, tā vietā nekas neizaugs — koks paliks kropls uz visu atlikušo dzīvi. Priedei var noņemt zemākos sausos zarus, bet vainagu formēt nevar.

Jūrmalā un piejūras rajonos priede ir dominējošā suga, un vecas augstas priedes pie mājām ir tipisks darbs.

Egle

Seklas saknes un blīvs vainags — kombinācija, kas eglei dod sliktāko vējizturību starp mūsu izplatītākajām sugām. Egles bieži gāžas ar visu sakņu velēnu. Otra problēma ir mizgrauzis: novājinātas egles tas apdzīvo, un pēc tam koks nokalst dažu mēnešu laikā.

Papele

Aug ļoti ātri un kļūst ļoti liela, bet koksne ir trausla. Papeles zari lūst vējā, un vecas papeles pilsētvidē ir viens no biežākajiem avārijas cēloņiem. Papeles pamatnē mēdz būt plaša puve, arī tad, ja koks izskatās vesels. Ja jums pagalmā ir liela veca papele pie ēkas, to ir vērts apsekot, nevis gaidīt.

Osis

Ošiem Latvijā plaši izplatīta oša kalšana — sēņu slimība, no kuras liela daļa ošu ir gājusi bojā. Slimais osis kalst no augšgala uz leju, un koksne kļūst trausla. Šeit svarīgi novērtēt savlaicīgi: agrā stadijā koku dažreiz var saglabāt, vēlākā — tas jau ir bīstams.

Ozols

Izturīga, smaga koksne un ilgs mūžs. Ozola zāģēšanā galvenais nav tehnika, bet juridiskais jautājums: lieli ozoli bieži sasniedz dižkoka izmērus un tad ir īpaši aizsargājami — tos nedrīkst cirst bez atsevišķas saskaņošanas. Pirms plānojat darbu ar lielu ozolu, apmērus vajag pārbaudīt.

Liepa

Labi pacieš kopšanu un ataug pēc apzāģēšanas — tāpēc Latvijā liepas tradicionāli veidotas un formētas. Tas nenozīmē, ka liepu var griezt kā grib: rupji nogriezta liepa izdzen blīvu vājo atvašu pinumu. Formētu liepu vainagu vajag uzturēt regulāri, nevis atjaunot reizi desmit gados.

Kļava, vītols, tūja

Kļava, tāpat kā bērzs, pavasarī spiedienā zaudē daudz sulas — kopjama vasarā vai rudenī. Vītols aug ātri, koksne ir mīksta un trausla, zari bieži lūst; vītolu vainagu vajag uzturēt regulāri. Tūja ir īpašs gadījums, jo tā parasti ir dzīvžogs, nevis koks — par to atsevišķi: tūju apgriešana.

Ko suga nozīmē cenai

Suga ietekmē darbu vairākos veidos: cik smaga un cieta ir koksne, cik plašs ir vainags, vai koku vispār drīkst kopt attiecīgajā sezonā un vai tam ir īpašs juridiskais statuss. Ozols ar tādu pašu augstumu kā bērzs prasa vairāk laika, jo koksne ir smagāka un posmi jānolaiž mazāki. Pilnu faktoru sarakstu skatiet cenu lapā.