Cenas — no kā atkarīga koku zāģēšanas cena

Kas nosaka koka nozāģēšanas un novākšanas cenu

Koku zāģēšanā nemaksā par koku. Maksā par apstākļiem ap koku. Tas pats koks, kas laukā pie meža malas ir pusstundas darbs, blakus mājas sienai var būt visas dienas darbs ar virvēm un trim cilvēkiem. Lūk, kas tieši maina darba apjomu:

• Augstums un stumbra resnums. Augstums nosaka, cik posmos koku jāzāģē un vai vispār var strādāt no zemes. Resnums nosaka svaru — resns stumbrs jāzāģē īsākos gabalos, un katrs gabals jāpārvieto.
• Suga un koksnes blīvums. Ozola vai dižskābarža koksne ir daudz smagāka par egli vai apsi. Vienāda izmēra gabals no dažādām sugām ir dažāda darba. Vairāk par sugu atšķirībām — sadaļā koku sugas.
• Koka stāvoklis. Šis maina metodi, nevis tikai laiku. Vesela koka zarā var uzticēties un tajā var kāpt. Sapuvušā kokā kāpt nedrīkst, jo nav zināms, kas turēs, un tad vajag pacēlāju. Sausa koka koksne ir trausla un lūst neparedzami — tāds darbs prasa lēnāku, uzmanīgāku pieeju.
• Sasvēriens. Ja koks slīp tajā virzienā, kur to vajag gāzt, tas ir vienkāršāk. Ja slīp pretējā virzienā vai uz ēkas pusi, koku jāizvelk pret paša svaru vai jāzāģē pa daļām. Sīkāk: sasvērušies koki.
• Attālums līdz tam, ko nedrīkst sabojāt. Ēka, žogs, siltumnīca, terase, bruģis, elektrības un sakaru vadi, kaimiņa īpašums. Katrs objekts krišanas zonā noņem vienu variantu no iespējamām metodēm.
• Vai vispār ir vieta, kur koku gāzt. Šī ir lielākā atšķirība visā sarakstā. Lai koku gāztu veselu, apkārt jābūt brīvai joslai, kas garāka par koka augstumu. Ja tāda ir — darbs ir īss un lēts. Ja nav — koks jānolaiž pa daļām, un tas ir vairākas reizes ilgāks darbs.
• Vai vajag kāpt vai tehniku. Kāpšana ar virvēm prasa laiku un vismaz divus cilvēkus. Autopacēlājs vai celtnis darbu paātrina, bet pats par sevi ir izmaksu postenis.
• Vai tehnika var piekļūt. Pacēlājam vajag stabilu pamatni un ceļu līdz kokam. Ja piebraukšanas nav — šauri vārti, mīksta zeme, koks aiz mājas — viss darbs jādara ar rokām un virvēm, un materiāls jānes.
• Zemes stāvoklis. Sasalusi vai sausa zeme ļauj piebraukt. Slapja zeme nozīmē vai nu gaidīt, vai likt zemsegas un strādāt saudzīgāk, vai atteikties no tehnikas pavisam.
• Kas notiek ar koksni. Ja stumbru aizvedam, tas ir transports un iekraušana. Ja gribat paturēt malku, to sazāģējam un saliekam turpat — tas ir cits laika patēriņš.
• Zaru apjoms. Plašs, sazarots vainags dod daudz reizes vairāk materiāla nekā šaurs. Šķeldošana un izvešana aizņem reālu daļu no darba dienas.
• Vai vajag atļauju. Daļai koku ārpus meža pirms ciršanas vajag pašvaldības atļauju. Noformēšana prasa laiku un dokumentus — par to atsevišķi.

Kas nosaka vainaga kopšanas un apzāģēšanas cenu

Apzāģēšanā darba apjoms atkarīgs no tā, cik daudz griezumu jāizdara un cik grūti pie tiem piekļūt:

• Koka izmērs. Neliela ābele ir kāpņu darbs. Liels kļava vai liepa nozīmē kāpšanu ar virvēm un pārvietošanos vainagā.
• Cik daudz sausās koksnes. Sausu zaru novākšana vien ir ātrāka par vainaga pārveidošanu, bet, ja sausās koksnes ir daudz un tā ir izkaisīta pa visu vainagu, arboristam jāapstaigā viss koks.
• Piekļuve. Vai zem koka var nolaist zarus, vai zem tā ir jumts, siltumnīca, stādījumi. Ja zaru nevar vienkārši nomest, katrs jānolaiž ar virvi.
• Kāda tehnika. Vainaga retināšana, sausās koksnes noņemšana, vainaga samazināšana ēnas dēļ un augļu koku veidošana ir dažāda darba ietilpība pat vienam un tam pašam kokam.
• Zaru apjoms. Tas pats, kas zāģēšanā — nogrieztais materiāls jāsavāc un jāaizved.
• Sezona. Daļu darbu labāk darīt noteiktā laikā, un dažreiz tas nozīmē gaidīšanu, nevis dārgāku darbu. Kad ko darīt — apzāģēšanas laiks.

Kas nosaka celmu frēzēšanas cenu

Celmu frēzēšanā maksā frēzes darba laiks, un to nosaka:

• Celma izmērs. Jo resnāks celms, jo vairāk koksnes jāsasmalcina.
• Sakņu izplešanās. Daļai sugu virs zemes izplešas platas sakņu balsti. Tie arī jānofrēzē, un tie var būt platāki par pašu celmu.
• Cik dziļi vajag. Ja vietā liks zālienu, pietiek ar seklāku frēzēšanu. Ja tur stādīs jaunu koku, liks bruģi vai celtniecības pamatu, jāiet dziļāk. Pasakiet, kas tajā vietā būs — tas maina darba apjomu.
• Piekļuve. Frēze jādabū līdz celmam. Šauri vārti, kāpnes, stāva nogāze vai celms aiz ēkas nozīmē vairāk sagatavošanās.
• Celmu skaits. Vairāki celmi vienā izbraukumā vienmēr ir izdevīgāk nekā katrs atsevišķi — tehnikas piegāde notiek vienreiz.
• Akmeņi un apslēpts būvgruži. Akmeņi zemē pie celma bojā frēzes zobus un palēnina darbu. Ja ap celmu kādreiz kaut kas būvēts vai bērts, par to labāk pabrīdināt iepriekš.

Kas nosaka avārijas darba cenu

Avārijas izbraukumā cenu ietekmē citi apstākļi nekā plānotā darbā:

• Steidzamība. Izbraukums, kas notiek uzreiz, nozīmē pārkārtot dienu.
• Diennakts laiks. Vakars, nakts vai brīvdiena atšķiras no darba dienas rīta.
• Vai koks ir spriegumā. Nokritis koks reti guļ brīvi. Stumbrs var būt saliekts, zari saspiesti zem svara, daļa svara balstās uz ēku vai žogu. Sprieguma noņemšana ir lēns, apdomāts darbs — tā ir bīstamākā daļa visā izsaukumā.
• Gaisma. Tumsā daļu darbu vienkārši nedrīkst darīt. Tad drošāk ir padarīt vietu drošu un pabeigt gaišajā laikā.
• Vai vispirms jāpadara droši. Bieži pareizā secība ir divos posmos: vispirms noņemam to, kas rada tūlītēju risku, tad atsevišķi novācam pārējo. Divi izbraukumi maksā citādi nekā viens.

Kas nosaka koka veselības darbu cenu

• Vai vispirms vajag diagnozi. Novērtējums ir atsevišķs darbs. Bez tā nevar pateikt, kāda apstrāde vispār ir nepieciešama un vai tā palīdzēs.
• Kāda apstrāde. Slimību un kaitēkļu apstrāde, mēslošana un sakņu zonas kopšana atšķiras gan pēc materiāla, gan pēc laika.
• Koku skaits. Vairāki koki vienā teritorijā ir viens izbraukums.
• Atkārtoti apmeklējumi. Daļa apstrāžu prasa vairākas reizes sezonā vai pārbaudi pēc gada. To pasakām uzreiz, nevis pēc fakta.

Kāpēc mums nav cenrāža

Cenrādis izskatītos godīgāk, nekā tas patiesībā ir. Divi vienāda augstuma bērzi — viens dārza vidū, otrs metru no siltumnīcas un zem elektrības vada — nav divi vienādi darbi. Pirmo nogāž veselu dažās minūtēs. Otro nolaiž pa daļām ar virvēm, pusi dienas, ar diviem cilvēkiem uz zemes.

Ja mēs ieliktu vienu skaitli abiem, tas darbotos vienā no diviem veidiem. Vai nu vienkāršais darbs būtu pārmaksāts, lai nosegtu sarežģīto — un jūs maksātu par kaimiņa grūtībām. Vai nu skaitlis būtu godīgs vienkāršajam darbam, un sarežģītajā gadījumā mums pēc tam būtu jāsāk piemaksu saruna, kad puse koka jau ir nost. Neviens no šiem variantiem nav labs.

Tāpēc cenu nosakām katram darbam atsevišķi — un pasakām to pirms sākšanas.

Kā ātri iegūt precīzu tāmi

Vienkāršākais veids ir aizpildīt formu un pievienot dažus foto. Pēc labiem attēliem mēs parasti varam nosaukt tāmi bez atsevišķa izbraukuma. Noder šādi četri kadri:

Iemesls, kāpēc tas strādā, ir vienkāršs. Tie paši jautājumi, ko citur jums uzdotu sarunā, ir atbildēti attēlā — un attēlā tie ir atbildēti precīzāk, jo mēs redzam paši, nevis paļaujamies uz aprakstu. Ja pēc foto kaut kas paliek neskaidrs, to pasakām un vajadzības gadījumā atbraucam apskatīties pirms darba.

Ja tas galu galā nav vajadzīgs

Ir arī gadījumi, kad lētākais risinājums ir nedarīt neko. Sēne uz stumbra ne vienmēr nozīmē, ka koks jānovāc. Reta lapotne var būt sausas vasaras sekas, nevis slimība. Ja pēc apskates redzam, ka koku var atstāt, tā arī pasakām — arī tad, ja tas nozīmē, ka pasūtījuma nebūs. Vairāk par to, kā strādājam, lasiet par mums.