Celmu frēzēšana

Ko frēze faktiski dara

Frēzei ir griezējdisks ar cietiem zobiem, kas griežas ātri. Disku vada šurpu turpu pāri celmam, un tas noņem koksni pa kārtām — nedaudz uz katru gājienu. Celms netiek izcelts no zemes un netiek pārgriezts vienā vietā; tas tiek pakāpeniski nolīdzināts un pēc tam iedziļināts zemē.

Tas ir galvenais, kas atšķir frēzēšanu no izrakšanas. Ekskavators celmu izlauž kopā ar saknēm — tāpēc arī paliek bedre. Frēze strādā no augšas un neaiztiek zemi ap celmu. Kopā ar celmu tā noņem arī sakņu sabiezinājumu pie pamatnes, tas ir, tās resnās saknes, kas izplešas turpat ap stumbru.

Tievākās saknes, kas iet tālāk zemē, paliek. Tās nav problēma. Bez vainaga koks vairs neaug, un šīs saknes pašas pakāpeniski sadalās. Zālienā vai puķu dobē tās netraucē, un tos gadus, kamēr tās vēl ir zemē, jūs nepamanīsiet.

Frēzēšana vai izrakšana

Celmu var dabūt nost divos veidos, un tie atšķiras daudz vairāk, nekā parasti domā.

Dzīvojamā dārzā gandrīz vienmēr pareizais variants ir frēzēšana. Izrakšana ir loģiska tikai tad, ja teritorijā jau notiek zemes darbi.

Kas paliek pēc frēzēšanas

Celma vietā paliek sekla iedobe, pildīta ar koksnes šķeldas un zemes maisījumu. Ar to var rīkoties divējādi:

• Atstāt. Ar laiku šķelda sadalās un vieta nolīdzinās pati.
• Nolīdzināt uzreiz. Šķeldu izņemam, iepildām auglīgu zemi, un vietu var iesēt vai apstādīt. Tā zāliens atjaunojas ātrāk.

Frēzētās šķeldas pārpalikumus aizvedam, nevis atstājam kaudzē pagalmā.

Kā iedobi pabeidz

Šeit ir divi ceļi, un izvēle ir jūsu. Pirmais ir atstāt iedobi tādu, kāda tā ir. Šķelda un zeme sablīvējas, sadalās, un vieta pamazām nolīdzinās pati. Tas notiek lēni un nav vienmērīgi — pirmajā gadā vieta parasti nedaudz nosēžas zemāk par apkārtējo līmeni, un tad nāk vēl viena piebēršana.

Otrais ir pabeigt vietu uzreiz. Šķeldu no iedobes izņemam un aizvedam, iepildām auglīgu zemi, saspiežam to un nolīdzinām ar apkārtējo zālienu. Pēc tam vietu var tajā pašā dienā iesēt vai apstādīt. Ja gribat, lai zāliens izskatītos veselums vienā sezonā, tas ir vienīgais veids, kā to panākt.

Ja plānojat vietā stādīt jaunu koku, sakiet to iepriekš. Tad zemi mainām plašākā apjomā, nevis tikai iedobē — sīkāk sadaļā par koku stādīšanu.

Cik dziļi frēzējam

Dziļumu izvēlamies pēc tā, ko ar vietu plānojat darīt tālāk — un tas ir jautājums, ko uzdodam pirms darba:

• Zāliens. Pietiek, ja celms ir zemāk par zāliena līmeni, lai varētu pļaut.
• Jauns koks vai stādījums. Vajag dziļāk un plašāk, jo jaunajai saknei vajag vietu.
• Bruģis, terase vai celiņš. Vajag visdziļāk, jo atlikusī koksne laika gaitā sadalās un virsma var nosēsties.

Kāpēc sekla frēzēšana atspēlējas vēlāk

Ja celmu noņem tikai līdz zāliena līmenim, zemē paliek koksne. Tā nekur nepazūd — tā pūst. Pūstot koksne kļūst mīksta un aizņem mazāk vietas, nekā aizņēma vesela. Virsma virs tās nosēžas.

Zālienā tas nav svarīgi. Nosēdusies vieta ir redzama kā sekla ieplaka, to piepilda ar zemi un iesēj vēlreiz. Bruģim, terasei vai celiņam tas ir cita lieta. Bruģis nosēžas nevienmērīgi, jo koksne nepūst visur vienādā tempā, un rezultāts ir ieplaka vai izceltas šuves tieši tur, kur bija celms. Betona celiņš tādā vietā ieplaisā.

Šo nevar salabot, nenoārdot bruģi un neizņemot atlikušo koksni — tas ir dārgāks darbs nekā uzreiz nofrēzēt dziļāk. Tāpēc jautājam pirms darba, ko vietā plānojat. Ja atbilde ir “tur nāks bruģis” vai “tur ies celiņš”, frēzējam dziļāk, un šķeldu ar koksnes gabaliem no vietas izņemam pilnībā, nevis atstājam iedobē.

Piekļuve

Frēze ir kompakta un pašgājēja — parasti to var izvest cauri dārza vārtiņiem un iet ar to pa šauru celiņu. Tas nozīmē, ka nav jālauž žogs un nav jābrauc ar smago tehniku pāri zālienam. Ja vienīgā piekļuve ir caur māju vai pa kāpnēm, par to jāzina iepriekš — tad risinājums var būt cits.

Vairāki celmi

Ja jāfrēzē vairāki celmi, izdevīgāk to darīt vienā izbraukumā. Lielākā daļa izmaksu ir tehnikas nogādāšana uz vietu, tāpēc otrais un trešais celms izmaksā mazāk nekā pirmais.

Iemesls ir tas, kur darbā aiziet laiks. Frēzi jāuzkrauj, jāatved, jānoved no piekabes, jāizvada līdz celmam un pēc darba viss jāatkārto pretējā virzienā. Šis laiks ir vienāds neatkarīgi no tā, vai vietā ir viens celms vai seši. Pati frēzēšana ir tikai daļa no izbraukuma.

Tāpēc, ja jums pagalmā ir vēl viens vecs celms, ko līdz šim esat pacietis, tas ir īstais brīdis to pieminēt. Tas pats attiecas uz situāciju, kad tikko zāģēts vairāk nekā viens koks — celmus tad frēzējam turpat, kamēr tehnika ir uz vietas. Ja pagalmā vēl paliek zari un koksne, to varam apvienot ar teritorijas attīrīšanu, un tad viss notiek vienā reizē.

Kas darbu palēnina un bojā zobus

Frēzes zobi ir domāti koksnei. Viss cietākais tos notrulina, un notrulinātiem zobiem darbs iet lēnāk. Visbiežāk zemē atrodam:

• Akmeņus. Dabīgi zemē esoši akmeņi ir Latvijā ierasti, un lielākos ap celmu izņemam ar rokām, ja tie ir sasniedzami.
• Vecus ķieģeļus un betona gabalus. Būvgruži bieži ir iebērti vecos dārzos kā pamats vai vienkārši aprakti. Tos zobs neredz, kamēr netiek tiem klāt.
• Aprakto bruģi un plāksnes. Ja vietā kādreiz bijis celiņš vai laukums, akmens slānis mēdz būt palicis zemē un virsu vienkārši aizaudzis ar velēnu.
• Laistīšanas caurules un kabeļus. Automātiskās laistīšanas līnijas, dārza apgaismojuma vadi, siltumnīcas pievadi. Tie parasti ir seklā dziļumā, un tos frēze pārgriež bez brīdinājuma.

Divus no šiem varam novērst tikai ar jūsu palīdzību. Ja zināt, kur zemē iet laistīšana vai vads, parādiet to pirms darba — vislabāk uzreiz uz vietas. Un ja vietā kādreiz stāvējusi ēka, šķūnis, siltumnīca vai bijis piebraucamais ceļš, pasakiet arī to, pat ja tas bijis sen. Tādā vietā gandrīz vienmēr zemē ir kaut kas ciets, un mēs strādājam citādi: sākam uzmanīgāk un vispirms noskaidrojam, kas tur ir.

Ko ietekmē cena

Celma diametrs, sakņu izplatība ap to, nepieciešamais frēzēšanas dziļums, piekļuve, celmu skaits un tas, cik daudz zemē ir akmeņu vai būvgružu. Akmeņi ir reāls faktors — tie bojā frēzes zobus un palēnina darbu. Ja zināt, ka vietā ir bijis bruģis vai būvniecība, pasakiet to uzreiz. Pilnu faktoru sarakstu pa pakalpojumiem skatiet cenu lapā.