Arborists Rīgā — Pēc formas aizpildīšanas sazināmies 5 minūšu laikā.
Bez kritiena zonas · saudzējot pieminekļus

Koku zāģēšana kapsētā

Kapsētā gandrīz nekad nav vietas, kur koku vai zaru vienkārši nolaist zemē. Zem koka ir pieminekļi, apmales un kopiņas, ko nedrīkst sabojāt, un darbs jāveic ar attiecīgu attieksmi.

Vecs koks kapsētā starp pieminekļiem

Kāpēc tas ir atsevišķs darbs

Kapsētas koki bieži ir vecākie un lielākie kokā apkārtnē — un tie aug tieši virs objektiem, kuru bojājumu nevar vienkārši atlīdzināt. Piemineklis nav žogs: to nevar nomainīt pret jaunu, un daudziem tas ir emocionāli nozīmīgs.

Tāpēc šeit strādājam pēc principa, ka nekas nekrīt brīvi. Katrs zars un stumbra posms tiek piestiprināts un nolaists kontrolēti, pat ja tas nozīmē, ka darbs aizņem ievērojami ilgāk.

Kāpēc kapsētu koki ir tādi, kādi tie ir

Kapsētas ir vietas, kur kokus gadu desmitiem neviens nav aiztiecis. Tas nav nolaidība — kapsētā koku negriež, jo neviens nav pārliecināts, kam tas ir jādara un vai to vispār drīkst. Rezultāts ir tas, ka kapsētas koki bieži ir vislielākie koki visā apkaimē un vienlaikus tie, kuriem visilgāk nav pieskārusies neviena roka.

Praksē tas nozīmē vairākas lietas vienā kokā. Vainagā ir sakrājusies sausā koksne, kas veselā, koptā kokā tiktu noņemta reizi dažos gados. Zemākie zari ir noslīguši līdz pieminekļu augstumam. Vecie liepu un kļavu stumbri, kas kādreiz ir bijuši formēti, ir izauguši par smagiem, gariem zariem no vecajiem griezumu punktiem, un tie ir tie zari, kas lūst pirmie. Un bieži pie pamatnes jau ir puve, ko sedz gadu desmitiem sakrājusies lapu kārta.

Tas nav iemesls tos steigā novākt. Vecs kapsētas koks ir daļa no vietas rakstura, un lielākajā daļā gadījumu pareizais darbs ir sausās koksnes novākšana un vainaga svara samazināšana, nevis ciršana. Ko tieši vajag, ir jāizšķir apsekojot — par to sadaļā koka veselības novērtējums.

Kad saknes ir zem pieminekļa

Šī ir visbiežākā lieta, ar ko pie mums nāk kapavietu kopēji: piemineklis vai apmale ir sašķiebusies, un blakus aug liels koks. Parasti tas tiešām ir koka dēļ — saknes gadu gaitā resnākas un ceļ visu, kas ir virs tām.

Šeit jābūt godīgiem par to, ko var un ko nevar. Koka novākšana neatgriezīs pieminekli vietā — nosēdumu vai sašķiebumu tas neizlabo, un pēc koka novākšanas sakņu paliekas zemē vēl gadiem sadalās, un zeme tur var nosēsties vēl vairāk. Pieminekļa un apmales atjaunošana ir akmeņkaļa darbs, ne mūsu. Ko mēs varam, ir novērst turpmāko: novākt koku, ja tas ir vajadzīgs arī citu iemeslu dēļ, vai — biežāk — pateikt, ka koks ir vesels un problēma ir jārisina no akmens puses.

Resnu sakni, kas iet zem pieminekļa, mēs nepārgriežam tikai tāpēc, ka tā tur ir. Sakne, kas ceļ apmali, bieži ir viena no galvenajām balsta saknēm, un tās pārgriešana no drošas vietas padara koku par bīstamu koku. Ja koks paliek, sakne paliek.

Kā notiek darbs

  • Apsekojam vietu. Fiksējam, kas atrodas zem koka un kādi ir maršruti, pa kuriem materiālu var iznest.
  • Nosedzam to, kas ir zem darba zonas. Pieminekļus un apmales aizsargājam ar pārklājiem.
  • Strādājam ar virvēm. Sīkos posmos, nevis lieliem gabaliem — tā pati metode kā šaurās vietās, tikai vēl uzmanīgāk.
  • Iznesam materiālu. Piebraukšana kapsētās parasti ir ierobežota, tāpēc materiālu iznesam ar rokām.
  • Sakopjam pilnībā. Pēc darba vietā nedrīkst palikt ne zari, ne skaidas.

Kā materiālu iznes pa šauriem celiņiem

Kapsētā celiņi ir šauri, un starp tiem ir kopiņas, pa kurām neiet. Tas nozīmē, ka materiālu nes pa vienu iepriekš izvēlētu maršrutu, un šis maršruts ir jāizdomā pirms zāģēšanas sākuma, ne pēc tam. Zarus zāģējam tādā garumā, ko var nest pa līkumainu celiņu, negrūžot tos gar apmalēm. Ja celiņš ir smilšains vai mīksts, izmantojam pārklājus, lai riteņi neiegrieztos.

Šķeldotājs parasti paliek pie kapsētas vārtiem vai tuvākajā vietā, kur var stāvēt transports, un materiāls tiek nests līdz tam. Tas ir tas pats princips kā darbā bez piebraukšanas: liela daļa laika aiziet nešanai, nevis zāģēšanai, un attālums no koka līdz vārtiem ir viens no lielākajiem cenas faktoriem.

Sezona un piemiņas dienas

Kapsētā darba laiks nav tikai tehnisks jautājums. Darbu neplānojam bēru dienās, un mēs to nedarām arī laikā ap Kapusvētkiem, Svecīšu vakariem, Ziedu dienām un Visu svēto laiku, kad kapsētās ir daudz cilvēku un vietas ir sakoptas svētkiem. Ap tādām dienām saprātīga rezerve ir vismaz nedēļa uz katru pusi — gan tāpēc, lai nesabojātu tikko sakoptu kapavietu, gan tāpēc, ka darbs tur vienkārši nav vietā.

Praktiski labākais laiks kapsētas kokiem ir vēlš rudens un ziema. Lapu nav, tāpēc vainaga uzbūve ir redzama un sausā koksne ir viegli atšķirama no dzīvās. Apmeklētāju ir maz. Sasalusi zeme iztur staigāšanu un nešanu, nebojājot celiņus un velēnu. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc kapsētu apsaimniekotājiem iesakām šos darbus plānot ziemai, nevis pavasarim.

Viena kapavieta vai koku aleja

Šie ir divi dažādi darbi, arī ja koki ir vienādi.

Viena kapavieta. Darbs ir šaurs un precīzs. Parasti tas ir viens koks vai daži zari virs konkrētas kopiņas, un viss darba plāns ir par to, kā nesabojāt šo vienu pieminekli un tā kaimiņus. Pasūtītājs ir privātpersona, apjoms ir neliels, bet uzmanības pakāpe ir augstākā, jo objektu zem darba zonas nevar aizvākt.

Koku aleja vai teritorija. Šeit darbs ir cits pēc būtības: jāapseko visi koki, jāsakārto secība, kurš ir steidzams un kurš var gaidīt, un jāplāno darbs pa posmiem vairākos izbraukumos. Alejā koki ir vienāda vecuma un tāpēc mēdz sākt bojāties vienlaikus — ja to zina, darbu var izdalīt pa gadiem, nevis darīt visu vienā reizē. Šādus darbus plānojam kopā ar apsaimniekotāju, bieži kā regulāru kārtību, nevis vienu izsaukumu.

Saskaņošana

Kapsētu koku ciršanai parasti nepieciešama kapsētas apsaimniekotāja vai pašvaldības atļauja, un kārtība atšķiras pa novadiem. Šo saskaņošanu varam nokārtot mēs — gan atļauju, gan darba laika saskaņošanu, lai darbs nenotiktu bēru vai lielo apmeklējuma dienu laikā. Vairāk par atļaujām: koku ciršanas atļauja.

Kam šis pakalpojums domāts

Strādājam gan ar privātpersonām, kuras rūpējas par konkrētu kapavietu, gan ar kapsētu apsaimniekotājiem un pašvaldībām, kam nepieciešams sakopt lielāku teritoriju vai regulāri uzraudzīt veco koku stāvokli.

No kā atkarīga cena

Kapsētā cenu nosaka nevis koks, bet tas, cik uzmanīgi ir jāstrādā un cik tālu jānes. Ietekmē koka augstums un stāvoklis, cik blīvi zem tā ir pieminekļi, cik mazos posmos tāpēc jāstrādā, attālums līdz vietai, kur var stāvēt transports, un vai vajag saskaņošanu ar apsaimniekotāju un atļauju. Pilnu faktoru sarakstu ar paskaidrojumiem esam salikuši cenu lapā. Pieteikumā noder foto, kurā redzams koks pilnā augumā un tas, kas atrodas zem tā.

Biežāk uzdotie jautājumi

Vai varat strādāt, ja koks aug tieši starp pieminekļiem?
Jā — tas ir tipiskais gadījums. Zem darba zonas esošos objektus nosedzam un strādājam maziem posmiem, nolaižot katru uz virves. Tas prasa ilgāk, bet citādi šādā vietā strādāt nevar.
Kas kārto atļauju kapsētas kokam?
Parasti nepieciešama kapsētas apsaimniekotāja vai pašvaldības atļauja. Mēs to varam noformēt jūsu vietā un saskaņot arī darba laiku.
Vai jūs saskaņojat darba laiku?
Jā. Darbu neplānojam bēru laikā vai dienās, kad kapsētā ir daudz apmeklētāju. Šo vienmēr pārrunājam ar apsaimniekotāju iepriekš.

Pieprasiet bezmaksas novērtējumu

Aizpildiet formu — sazināmies 5 minūšu laikā.

Sazināmies 5min laikā

Iesniedzot formu, piekrītat privātuma politikai.

Pieprasīt novērtējumu