Kas notiek ar ošiem
Kopš 2000. gadu sākuma Latvijā ošus posta sēņu izraisīta slimība, ko tautā sauc par oša kalšanu. Tā skar gan mežā augošos, gan dārzu un aleju ošus. Rezultāts ir redzams visur: gadu no gada tie paši koki kļūst arvien retāki, līdz beigās stāv sausi. Tas nav kaut kas, ko atsevišķs īpašnieks būtu izraisījis ar sliktu kopšanu — tas notiek visā valstī un lielākajā daļā Eiropas.
Praktiski tas nozīmē divas lietas. Pirmkārt, ja jums pagalmā kalst osis, iemesls visdrīzāk ir šis, nevis kaut kas vietējs. Otrkārt, gaidīt, ka koks pats atgūsies pilnībā, nav reāli, kaut arī atsevišķas sezonas var izskatīties labākas par citām.
Pazīmes un to secība
- Kalšana sākas vainaga augšā un iet uz leju. Vispirms sausi paliek plānie galiņi pašā augšgalā, tad resnāki zari. Skatoties no ceļa, koka silueta augšdaļa kļūst plika, kamēr apakšdaļa vēl zaļo.
- Tumši, romba veida iegrimumi. Vietās, kur zars pieaug pie stumbra vai resnāka zara, miza kļūst tumša, iekritusi un ap to ir izteikta robeža. Tā ir viena no raksturīgākajām pazīmēm.
- Rets vainags un sīkas lapas. Lapu ir mazāk, tās mazākas un koncentrētas pudurīšos.
- Ūdenszari uz stumbra. Uz stumbra un resnu zaru apakšas parādās blīvi jaunu dzinumu kušķi. Tas nav atveseļošanās — tas ir koka mēģinājums kompensēt zaudēto vainagu.
- Zari lūst bez vēja. Vēlākā stadijā sausie zari sāk krist paši no sevis, arī mierīgā laikā.
- Puve pie pamatnes. Novājinātiem ošiem bieži pievienojas sakņu un pamatnes puve. Tā nereti izšķir lietu ātrāk nekā pats vainags — un tā ir tā daļa, ko no ceļa nemaz nevar redzēt.
Ārstēšanas nav — un to ir godīgi pateikt
Nav preparāta, injekcijas vai smidzinājuma, kas oša kalšanu apturētu. Ja kāds to piedāvā, viņš pārdod nevis risinājumu, bet cerību. Mēs kokus ārstējam tur, kur ārstēšana tiešām palīdz — kā aprakstīts šeit — un oša kalšana tajā sarakstā nav.
Tas, ko var izdarīt, ir konkrēts un noderīgs:
Noskaidrot, cik tālu tas ir aizgājis
Novērtējam, cik liela vainaga daļa vairs nedzen lapas, cik daudz sausās koksnes ir uzkrājies un vai pamatnē nav puves. No tā izriet viss pārējais.
Novērtēt, kas atrodas apkārt
Sauss osis meža vidū nav problēma. Tas pats koks pie mājas, gar celiņu, virs auto vai pie rotaļu laukuma ir pavisam cits jautājums.
Izlemt: atslogot, uzraudzīt vai novākt
Agrīnā stadijā bieži pietiek noņemt sausos zarus un samazināt vainaga svaru. Vēlākā — jautājums ir tikai par novākšanas laiku un veidu.
Sekot līdzi katru sezonu
Oša stāvoklis mainās ātri. Koks, ko pagājušgad varēja atstāt, šogad var būt jau citā kategorijā. Vienu reizi apskatīt nepietiek.
Drošība — kāpēc slims osis ir īpašs gadījums
Kalstoša oša koksne kļūst trausla ātrāk nekā daudzām citām sugām. Zars vai stumbrs var atlūzt bez slodzes un bez vēja, pilnīgi mierīgā dienā. Nestāviet zem tāda koka un nelaidiet tur bērnus spēlēties.
Tam ir sekas arī darba metodei. Kalstošā ošā bieži nav droši kāpt — koksne neiztur to slodzi, ko no tās gaidītu, un enkura punktiem nevar uzticēties. Tāpēc slimu ošu zāģējam ar pacēlāju, nevis ar virvju tehniku, vai gāžam pa daļām no ārpuses. Tas maina darba plānošanu un cenu, un par to informējam iepriekš.
Ja kalstošs osis stāv tuvu mājai, jumtam vai stāvvietai, laiks nav neitrāls faktors. Katra sezona padara koksni trauslāku un darbu sarežģītāku. Koks, ko šogad var novākt mierīgi plānotā izbraukumā, pēc divām ziemām var kļūt par avārijas darbu.
Cik ātri tas notiek
Ošu gaita nav vienāda. Daži koki nokalst trīs līdz četru sezonu laikā, citi vilcinās desmit gadus ar retu, bet dzīvu vainagu. Ātrāk iet jauniem un vidēja resnuma ošiem, kā arī tiem, kas aug slapjā vietā vai ēnā. Vecs, resns, saulē augošs osis nereti turas ilgāk.
Praktiski tas nozīmē, ka lēmums nav jāpieņem vienā dienā, bet arī nedrīkst tikt atlikts bezgalīgi. Ošu ar redzamām pazīmēm mēs iesakām apskatīt reizi gadā — labākais laiks ir pilnā lapotnē, jūnijā vai jūlijā, kad uzreiz redzams, kura vainaga daļa vairs nedzen lapas. Ziemā, bez lapām, kalstošu osi no vesela atšķirt ir grūtāk.
Vēl viena lieta, ko vērts zināt: osim raksturīgi, ka lapas vasarā ir sīkas un vainags rets, bet nākamajā pavasarī no ūdenszariem parādās jauna lapotne un koks izskatās uzlabojies. Tas nav atveseļošanās. Tā ir tā pati kompensācija, un pamatnes puve tikmēr turpinās neatkarīgi no tā, kas notiek augšā.
Ne katrs osis obligāti jānovāc
Pētījumi rāda, ka nelielai daļai ošu ir dabiska noturība pret slimību. Šie koki stāv zaļi, kamēr apkārtējie kalst. Ja jūsu osis gadiem izskatās normāls, kaut kaimiņu ošiem klājas slikti, iespējams, ka tas ir tieši tāds koks. Tādu nozāģēt būtu žēl — tie ir vērtīgākie ošu koki, kas Latvijā palikuši.
Tāpēc mūsu ieteikums par osi nekad nav automātisks. Osi ar tikai dažiem sausiem galiņiem apskatām un ieplānojam pārbaudi nākamajā sezonā. Osi, kuram nokaltusi lielākā daļa vainaga vai kuram pie pamatnes ir puve un kurš stāv pie ēkas, ieteiksim novākt un pateiksim, kāpēc. Sīkāku pazīmju skaidrojumu skatiet koka veselības novērtējuma lapā.
Atļaujas un cena
Ošu ciršanai ārpus meža parasti nepieciešama pašvaldības atļauja, taču sausiem un bīstamiem kokiem kārtība mēdz atšķirties. Atļauju noformējam jūsu vietā — plašāk sadaļā koku ciršanas atļauja. Izmaksas nosaka koka augstums, stāvoklis, tas, cik tuvu ēkām un vadiem tas aug, vai vajadzīga tehnika un cik daudz koksnes jāizved. Faktori ir apkopoti cenu lapā. Zarus un koksni aizvedam; ja gribat paturēt malku, sazāģējam to un saliekam turpat.