Kad koks kļūst bīstams
Koks reti kļūst bīstams pēkšņi. Gandrīz vienmēr ir pazīmes, kas parādās mēnešus vai gadus iepriekš — tikai tās nav acīmredzamas, ja nezina, ko meklēt. Biežākie iemesli, kāpēc mūs izsauc:
- Sausi un nokaltuši koki. Koks bez lapām vasarā vairs neaug. Sausa koka koksne kļūst trausla un lūst neparedzami — bieži tas ir bīstamāk nekā dzīvs koks.
- Puve stumbrā un sakņu zonā. Ārēji koks var izskatīties vesels, bet iekšpuse ir izpuvusi. Piepes un sēnes uz stumbra ir nopietna pazīme.
- Sasvēriens. Ne katrs slīps koks ir bīstams — daudzi tādi izauguši. Bīstami ir tie, kas sāka slīpt nesen: tad zemē pie saknēm redzamas plaisas vai izcēlusies velēna.
- Dobumi un plaisas. Liels dobums stumbrā samazina koka izturību un maina to, kā koku vispār drīkst gāzt.
- Bojātas saknes. Ja tuvu kokam rakts tranšeja, likts bruģis vai braukts ar smago tehniku, sakņu sistēma var būt pārgriezta.
- Vētras bojājumi. Aizlūzuši, bet nenokrituši zari un ieplaisājis stumbrs pēc vētras.
Vispirms apsekojums, tikai tad zāģis
Sākam ar apskati uz vietas. Skatāmies stumbra pamatni, sakņu zonu, vainagu un to, kas atrodas kokam apkārt — ēkas, žogi, siltumnīcas, elektrības vadi, kaimiņu īpašums. Pēc tam pasakām vienu no trim:
- Koks ir jānovāc. Paskaidrojam, kāpēc, un kā tas tehniski notiks.
- Koku var saglabāt. Dažreiz pietiek ar sausu zaru novākšanu vai vainaga samazināšanu, lai risks kļūtu pieņemams.
- Koks jāuzrauga. Ne katra problēma prasa tūlītēju rīcību.
Mēs neesam ieinteresēti nozāģēt vairāk, nekā vajag. Nozāģēts vesels koks ir zaudējums īpašumam un vērtībai, un to nevar atsaukt.
Kā notiek zāģēšana
Gāšanas veidu nosaka vieta, nevis koka izmērs. Ja apkārt ir pietiekami daudz brīvas telpas, koku gāžam veselu — tas ir ātrākais un lētākais variants. Ja brīvas vietas nav, koku zāģējam pa daļām: arborists uzkāpj kokā ar virvju tehniku un nolaiž koku pa gabaliem, kontrolēti, lai nekas nekristu brīvi.
Sarežģītākos gadījumos izmantojam autopacēlāju vai celtni. Ja koks ir sapuvis, kāpšana tajā var būt nedroša, un tad tehnika nav greznība, bet vienīgais drošais veids.
Pēc darba
Zaru un koksnes izvešana ir iekļauta darbā. Zarus sašķeldojam vai savācam un aizvedam — šķeldu un atliekas mēs aizvedam, nevis atstājam jums pagalmā. Ja vēlaties paturēt malku, to sazāģējam un saliekam turpat.
Celms paliek zemā līmenī. Ja gribat, lai vietu var uzreiz izmantot vai iekopt zālienā, celmu var nofrēzēt — parasti to izdarām tajā pašā izbraukumā.
Atļaujas
Daļai koku ārpus meža pirms ciršanas nepieciešama pašvaldības atļauja. Rīgā un katrā Pierīgas novadā kārtība nedaudz atšķiras. Mēs noformējam atļauju jūsu vietā — jums nav jāstaigā pa iestādēm. Sīkāk par to, kad atļauja vajadzīga, lasiet sadaļā koku ciršanas atļauja.
No kā atkarīga cena
Vienotas cenas par koku nav, jo divi vienāda augstuma koki var prasīt pilnīgi atšķirīgu darbu. Cenu ietekmē koka augstums un stumbra resnums, suga, stāvoklis, attālums līdz ēkām un vadiem, vai ir vieta, kur koku gāzt, vai vajag kāpt vai tehniku, kāda ir piebraukšana, cik daudz zaru jāizved un vai vajag atļauju. Pilnu sarakstu ar paskaidrojumiem esam salikuši cenu lapā.
Precīzāko tāmi varam sagatavot pēc foto — atsūtiet dažus attēlus, kur redzams koks pilnā augumā un tā tuvākā apkārtne.