Vissvarīgākais lēmums notiek pirms stādīšanas
Liela daļa mūsu darba ir koku novākšana. Ievērojama daļa no tiem kokiem nav slimi vai bīstami paši par sevi — tie vienkārši stāv nepareizā vietā, jo kāds pirms divdesmit gadiem iestādīja pusmetra garu stādu, neiedomājoties, kāds tas būs pieaudzis.
Tipiskais gadījums: egle vai kļava, iestādīta divus metrus no mājas stūra kā skaists mazs kociņš. Pēc divdesmit gadiem tas ir piecpadsmit metru koks, kas ēno pusi mājas, met čiekurus notekās, ar saknēm pieskaras pamatiem un kuru nevar apzāģēt tā, lai tas paliktu koks. Tad mūs izsauc, un mēs to novācam par naudu, kas ir daudzkārt lielāka nekā stāda cena. Vienīgā vieta, kur šo problēmu var atrisināt, ir stādīšanas diena.
Kā izvēlas koku vietai
Mēs sākam nevis ar to, kas jums patīk, bet ar to, cik daudz vietas tur ir. Tad meklējam sugu, kas tajā telpā iederas.
- Pieaugušais izmērs. Galvenais skaitlis. Cik augsts un cik plats koks būs pēc 20, 30 un 50 gadiem — ne pēc pieciem.
- Attālums līdz ēkām un komunikācijām. Vainagam jāizaug, nesniedzoties pāri jumtam un vadiem. Zem gaisvadu līnijas neko augstu nestāda — tāds koks agri vai vēlu nonāk konfliktā ar vadiem, un tad to var tikai kropļot.
- Robeža ar kaimiņu. Koks pie robežas pēc gadiem met ēnu un zarus otrā pusē, un tas ir viens no biežākajiem strīdu iemesliem — par to atsevišķi: kaimiņu koki un atbildība. Stādot pie robežas, rēķinieties ar pieauguša vainaga platumu, ne stāda platumu.
- Sakņu uzvedība. Dažas sugas — papeles, vītoli, daļa kļavu — dzen agresīvas, seklas saknes, kas meklē mitrumu un ceļ bruģi un asfaltu. Pie celiņiem, terasēm un kanalizācijas trasēm tās nestāda.
- Augsne un mitrums. Smaga māla zeme, sausas smiltis un vieta, kur pavasarī stāv ūdens, prasa dažādas sugas. Vietā, kur ūdens stāv, lielākā daļa koku vienkārši nomirst pēc pāris gadiem.
- Gaisma. Ziemeļu pusē pie sienas vai zem lieliem kokiem gaismu prasošs koks izstīdz un paliek vājš.
- Kas ar koku būs jādara. Daži koki met daudz augļu, sēklu vai lapu. Virs stāvvietas vai terases tas nozīmē darbu katru gadu.
Ja gribat konkrētu sugu, pasakām godīgi, vai tā jūsu vietā izdzīvos un vai pēc gadiem tur iederēsies. Kur suga nav piemērota, piedāvājam tuvāko, kas ir — sugu īpatnības esam apkopojuši atsevišķi.
Kā mēs stādām
Bedre plata, ne dziļa
Bedri rokam ievērojami platāku par sakņu kamolu, bet ne dziļāku par to. Sāni jāatbrīvo, lai saknes var iziet uz sāniem — tur tās aug.
Pareizais dziļums
Vieta, kur stumbrs pāriet saknēs, paliek zemes līmenī. Pārāk dziļi iestādīts koks ir viena no biežākajām kļūdām: stumbra pamatne paliek mitra, miza sāk pūt, un koks lēni novājinās gadiem ilgi, bez acīmredzama iemesla.
Saknes iztaisno
Podā audzētiem stādiem saknes bieži ir apvijušās ap kamolu. Tās atbrīvojam — citādi tās turpina augt lokā un galu galā nožņaudz pašu koku.
Aizber ar vietējo zemi
Bedri aizberam ar to pašu izrakto zemi, uzlabotu tikai tik, cik vajag. Bagātas kūdras kabata māla vidē noturēs ūdeni un saknes no tās nekad neizies.
Mietu tikai tur, kur vajag
Miets nav obligāts. To liekam vējainās vietās un lieliem stādiem, zemu, lai stumbra augšdaļa var svārstīties — tā stumbrs kļūst stiprs. Saites nedrīkst iegriezties mizā.
Mulča, bet ne pie stumbra
Mulčas kārta ap koku notur mitrumu un attur zāli, kas ar jaunu koku konkurē par ūdeni. Pie paša stumbra to nevelk — tur tā tur mitrumu pret mizu.
Piesietu mietu vajag vienu līdz divus gadus, ne mūžīgi. Palikusi saite pēc dažiem gadiem ieaug stumbrā, pārgriež koka vadaudus un rada vietu, kur koks vēlāk nolūst — mēs to redzam regulāri. Ja jums pagalmā ir koks, kuram saite vēl uzlikta no stādīšanas laika, tā ir jānogriež tagad.
Pirmās divas vasaras izšķir visu
Koks nenomirst no nepareizas bedres. Tas nomirst no tā, ka pirmajā sausajā vasarā to neviens nelej. Jauns stāds ir pārcietis sakņu zaudēšanu un vēl nespēj sasniegt dziļāko mitrumu, tāpēc pirmās divas, kalcīgākā zemē trīs sezonas laistīšana ir vienīgā lieta, kas reāli izšķir izdzīvošanu. Lej reti un daudz — retāk, bet tā, lai ūdens aiziet līdz saknēm, nevis katru dienu pa nedaudz, jo tā aug tikai virsējās saknes. Sausā vasarā tas nozīmē reizi nedēļā, arī tad, ja lija.
Pirmajos gados jaunu koku gandrīz nav vajadzības zāģēt. Noņemam tikai bojātus vai savā starpā beržošos zarus. Vainaga veidošanu sākam vēlāk, kad koks ir iestājies — par to sadaļā koku vainaga kopšana. Mēslošanu iesakām tikai tad, ja augsne to tiešām prasa; jaunam stādam biežāk vajag ūdeni, ne barību.
Kad stādīt Latvijā
Divi logi. Rudens — no lapu krišanas līdz zemes sasalšanai — ir labākais laiks lapu kokiem: zeme vēl silta, saknes turpina augt, un pavasarī koks sāk ar jau iesakņojušos sistēmu un pilnu vasaru priekšā. Agrs pavasaris — pirms pumpuru plaukšanas — ir otra iespēja un labāks variants tam, kas ziemā ir jutīgs. Konteinerā audzētu koku formāli var stādīt visu sezonu, bet jūlijā iestādīts koks visu vasaru ir atkarīgs no jūsu laistīšanas kannas, tāpēc vasaras vidus nav laiks, ko mēs paši izvēlētos.
No kā atkarīga cena
Stādīšanas cenu nosaka stāda izmērs, koku skaits, zemes stāvoklis un piebraukšana. Liela stāda ar smagu sakņu kamolu iestādīšana ir cits darbs nekā desmit maza stāda iestādīšana; smaga māla vai akmeņaina zeme prasa vairāk laika, un vietā, kur tehnika nevar piebraukt, viss notiek rokām. Sugas izvēles un vietas apskati parasti apvienojam ar pārējo darbu. Faktori, kas veido cenu, ir aprakstīti cenu lapā.