Divi pilnīgi atšķirīgi slīpumi
| Izaudzis slīps | Sācis slīpt | |
|---|---|---|
| Stumbrs | Bieži izliekts — augšgals atkal taisns, tiecas uz augšu | Taisns, bet viss koks nolīcis |
| Zeme pie pamatnes | Līdzena, velēna nepārtraukta | Plaisas, izcēlusies velēna vienā pusē, iedobe pretējā |
| Saknes | Nostiprinājušās asimetriski, redzamas resnas saknes slīpuma pretējā pusē | Saknes pārrautas vai izceļas no zemes |
| Cik bīstami | Parasti stabils | Var kļūt akūti bīstams |
Koks, kas izaudzis slīps — piemēram, tiecoties pēc gaismas prom no ēkas vai no meža malas — savu svaru ir kompensējis, augot resnākas saknes un blīvāku koksni vajadzīgajā pusē. Tāds koks nav bīstams tikai tāpēc, ka tas ir slīps.
Ja koks ir sasvēries pēc vētras vai ja pie pamatnes redzat svaigas plaisas zemē vai izceltu velēnu, tas nozīmē, ka sakņu sistēma jau daļēji atteikusi. Šāds koks var nokrist bez brīdinājuma un bez vēja. Nestāviet zem tā un pieteikiet avārijas izsaukumu.
Kas izraisa jaunu slīpumu
- Sakņu atteice. Puve sakņu zonā vai stumbra pamatnē — biežākais iemesls.
- Rakšana pie koka. Tranšeja komunikācijām, pamatu darbi, bruģēšana. Pārgrieztas saknes vienā pusē noņem kokam balstu tieši tur, kur tas vajadzīgs.
- Zemes piesātinājums ar ūdeni. Ilgstošs lietus mīkstina zemi, un koks slīd.
- Vējš pēc apkārtējo koku izciršanas. Koks, kas audzis grupā, pēkšņi paliek viens un nav pieradis pie vēja slodzes.
- Samīta augsne. Tehnika vai pastāvīga staigāšana ap koku — par to sadaļā sakņu un augsnes kopšana.
Kā pašam pārliecināties, vai slīpums pieaug
Ar acīm to noteikt nevar. Slīpums pieaug pa dažiem centimetriem gadā, un cilvēks, kas koku redz katru dienu, tam pielāgojas — pēc pieciem gadiem tas izskatās normāli. Tāpēc vajag atskaites punktu, kas pats nekustas.
Vienkāršākais paņēmiens ir foto. Nofotografējiet koku reizi gadā no vienas un tās pašas vietas — atzīmējiet to, piemēram, pie stūra staba vai konkrētas bruģa plāksnes — un raugieties, lai kadrā būtu ēkas siena, žogs vai stabs. Koks pats fotogrāfijā izskatās katru gadu citāds, jo mainās lapotne, bet stumbra līnija attiecībā pret ēkas malu ir salīdzināma. Vislabāk to darīt ziemā bez lapām, vienā un tajā pašā mēnesī.
Otrā lieta, un praksē svarīgākā: skatieties nevis uz stumbru, bet uz zemi pie pamatnes. Stumbrs nolīkst pēdējais. Vispirms kustas sakņu paklājs, un tas atstāj pēdas zemē. Ja gadu no gada velēna pie koka ir līdzena un nepārtraukta, koks stāv. Ja tur parādās kaut kas jauns, tas ir signāls arī tad, ja foto neuzrāda nekādu izmaiņu.
Ko meklēt pie pamatnes un sakņu paklājā
Sakņu paklājs ir plātne, ko veido resnās saknes ar zemi starp tām. Ja koks sāk slīpt, šī plātne pagriežas, un tas notiek redzami. Meklējamas šādas pazīmes:
- Plaisas zemē lokā. Ne taisna plaisa, bet vairākas īsas plaisas, kas kopā veido loku ap stumbru — un tās parādās slīpumam pretējā pusē, tur, kur zeme tiek raustīta uz augšu. Šī ir visnozīmīgākā pazīme, kāda vispār ir.
- Izcēlusies velēna vienā pusē. Zeme vai velēna pret slīpumu ir pacēlusies, dažreiz kā zems valnis. Reizēm zem tās var iebāzt roku.
- Iedobe slīpuma pusē. Pretējā pusē zeme ir nosēdusies un stumbrs it kā iespiedies zemē. Tur bieži stāv ūdens.
- Saknes, kas kustas vai ir pārrautas. Redzama sakne, kas izlīkusi no zemes, vai svaigs pārrāvums ar gaišu koksni.
- Sprauga starp stumbru un zemi. Vieta, kur stumbrs ieiet zemē, vairs nav cieši aizvērta.
Šīs pazīmes bieži sedz zāle, lapas vai mulča, tāpēc apsekojot velēnu ap pamatni pārbaudām ar rokām, ne tikai apskatām. Puve sakņu kaklā šīs pašas pazīmes rada bez jebkāda vēja — par to sadaļā sapuvuša koka zāģēšana.
Ko var darīt
Ja slīpums ir dabisks un koks ir vesels, parasti neko darīt nevajag. Ja vainags ir kļuvis smags, dažreiz palīdz vainaga svara samazināšana — mazāk sviras, mazāka slodze uz saknēm.
Par vainaga svara samazināšanu ir vērts pateikt precīzi, ko tā dod un ko nedod, jo šo bieži saprot pārāk plaši. Ko tā dod: mazāks un retāks vainags tver mazāk vēja un sver mazāk, tāpēc griezes spēks uz saknēm ir mazāks. Kokam, kas vēl stāv stabili, tas ir noderīgs — slodzi samazina, un koks paliek. Ko tā nedod: tā neatjauno balstu, kas jau ir zudis. Ja saknes ir pārrautas vai izpuvušas, vainaga saīsināšana šīs saknes atpakaļ neizaudzē. Tāda koka slīpums turpinās, tikai lēnāk. Tāpēc svara samazināšana ir risinājums stabilam kokam, ne veids, kā paturēt koku, kuram sakņu paklājs jau kustas.
Ja sakņu sistēma jau ir atteikusi, koku atgriezt vietā nav iespējams. Tad vienīgais drošais risinājums ir novākšana, un jāņem vērā, ka slīpu koku zāģēt ir sarežģītāk — tam jau ir noteikts krišanas virziens, kas ne vienmēr ir tas, kur būtu brīva vieta.
Kāpēc slīps koks nav vienkāršāk nozāģējams
Loģika liktu domāt otrādi: koks jau ir pusceļā, tāpēc atliek tikai iezāģēt. Praksē tas ir tieši tas, kas šo darbu padara grūtu.
Taisnam kokam gāzējs pats izvēlas krišanas virzienu — svars ir centrēts, un ar iezāģējumu un ķīļiem koku var pagriezt uz to pusi, kur ir vieta. Slīpam kokam virziens jau ir izlemts, un to izlēma koks. Tas kritīs turp, kur tas ir nolīcis, un pretējā virzienā to nogāzt bez papildu līdzekļiem nevar. Bieži tā puse ir tieši tā, kur ir māja, žogs vai iela — jo pretējā gadījumā šis koks nemaz nebūtu problēma.
Otrā grūtība ir tā, ka slīpā koka stumbrs ir spriegumā. Apakšpuse ir saspiesta, augšpuse izstiepta, un griežot šo spriegumu atbrīvo. Nepareizā secībā izdarīts griezums nozīmē, ka stumbrs pārsprāgst gareniski vai aizlec uz sāniem — un tas notiek ātrāk, nekā cilvēks paspēj atkāpties.
Tāpēc slīpus kokus pie ēkām gandrīz vienmēr nolaižam pa daļām: vainagu noņem no augšas gabalu pa gabalam, un stumbru saīsina posmiem, līdz paliek tāds garums, kas vairs nevienu neaizsniedz. Ja koks ir tik nedrošs, ka kāpšana tajā nav pieļaujama, strādājam no pacēlāja, kur koks nav jāizmanto par balstu. Abos gadījumos darbs prasa ilgāk nekā vienkārša gāšana, un tas ir viens no faktoriem, kas ietekmē cenu — pārējos esam izskaidrojuši cenu lapā. Novērtēšanai vislabāk noder divi foto: koks pilnā augumā no sāniem un pamatne ar zemi ap to.