Baloži atšķiras no citām Rīgas dienvidu piepilsētām ar to, cik daudz mežaino teritoriju palicis starp apbūvi. Daudzas mājas šeit uzceltas priežu masīvā, un koki ir nevis dārzā iestādīti, bet palikuši no meža. Tas maina gan koku uzvedību, gan mūsu darba metodi.
Mājas priežu ieskāvumā
Meža priede, kas izaugusi blīvā audzē, ir gara, taisna un ar augstu, nelielu vainagu — tā turējusies pret vēju kopā ar kaimiņu kokiem. Kad ap to izcērt vietu mājai, koks pēkšņi paliek viens un saņem vēja slodzi, kādai tas nav pieradis.
Tieši tāpēc vislielākais risks ir pirmajos gados pēc apbūves, un tieši šādas priedes vētrās gāžas biežāk nekā vienmēr atsevišķi augušas. Ja jūsu māja stāv starp priedēm, ir vērts sākt ar koka veselības novērtējumu — bieži atbilde ir “šis paliek, šis divi jānovāc”.
Ēna un gaisma dārzā
Otra bieža tēma Baložos ir gaisma. Augstas priedes un egles rada pastāvīgu ēnu, kurā ne zāliens, ne dārzeņi neaug, un ziemā māja nesaņem sauli vispār.
Šeit svarīgi būt godīgiem: priedei un eglei vainagu no apakšas “atvērt” var tikai daļēji, un no vecās koksnes tās neataug. Ko reāli var panākt un ko ne — aprakstīts sadaļā koku apzāģēšana ēnas dēļ. Dažreiz godīgā atbilde ir, ka ēnas problēmu atrisina viena koka novākšana, nevis piecu apzāģēšana.
Daudzdzīvokļu daļa un Titurga
Baložu daudzdzīvokļu daļā un Titurgas masīvā situācija ir kā citās piepilsētās: pagalmu koki ir vienā vecumā ar mājām, sasnieguši pilnu izmēru un tuvojas jumtiem. Pagalmā parasti nav kritiena zonas, tāpēc darbs notiek pa daļām, nolaižot uz virves.
Šādus darbus pasūta apsaimniekotājs vai dzīvokļu īpašnieku kopība — mēs sagatavojam tāmi un darba aprakstu, ko var iesniegt saskaņošanai.
Mitrums un mežainas malas
Titurgas apkārtnē un mežainajās malās augsne vietām ir mitrāka. Tur augošajiem bērziem un apsēm sakņu turēšanās ir vājāka, un pēc vētrainām sezonām tieši šie koki gāžas pirmie.
Praktiski: ja koks stāv mitrā vietā un pēc vētras pamanāt, ka pie pamatnes zeme uzcēlusies vai parādījusies plaisa — nesagaidiet nākamo vētru. Tā ir tieši tā pazīme, kuras dēļ izbraucam ārpus rindas.
Sausie zari priedēm un ugunsdrošība mežainā apbūvē
Priede pati atbrīvojas no apakšējiem zariem — tie nokalst ēnā un paliek karāties uz stumbra pa gadiem. Baložos un Titurgā to redzam gandrīz katrā pagalmā: dzīvais vainags ir augšā, bet zem tā trīs līdz seši metri sausu, trauslu zaru. Mežā tas nevienam netraucē, apbūvē tā ir cita saruna. Sauss priedes zars nolūst bez brīdinājuma, arī bezvēja dienā, un krīt taisni lejā — uz mašīnas jumta, uz terases, uz bērnu rotaļu laukuma.
Otrs iemesls ir uguns. Ja māju ieskauj priedes ar zemu sākošos sausu zaru slāni un zem tām gadiem krājies skuju paklājs, zemes ugunsgrēks pa šiem zariem tiek augšā vainagā. Tieši šī pāreja no zemes uz vainagu ir bīstamā vieta, un to var pārraut mehāniski — noņemot sausos zarus un neļaujot degošam materiālam sakrāties tieši pie stumbra.
- noņemam sausos zarus līdz saprātīgam augstumam, neaizskarot dzīvo vainagu;
- strādājam ar virvēm, ja piebraukt nevar, vai ar pacēlāju, kur var;
- zarus sasmalcinām vai izvedam, lai tie nepaliek kaudzē pie mājas.
Detalizētāk par darba apjomu — sausu zaru novākšana.
Kur beidzas gruntsgabals un sākas mežs
Daudzos Baložu gruntsgabalos robeža iet pa mežmalu, un koks, kas apdraud māju, aug otrā pusē — pašvaldības, meža īpašnieka vai kaimiņa zemē. Pirmais, kas jānoskaidro, ir nevis koka stāvoklis, bet gan tas, uz kuras zemes tas aug. No tā ir atkarīgs viss pārējais: kurš pasūta darbu, kurš dod atļauju un kurš atbild, ja koks nokrīt.
Savā zemē jūs varat rīkoties paši, ievērojot ciršanas noteikumus. Ja koks aug aiz robežas, tā īpašniekam par bīstamību ir jāzina — brīdinājumu labāk noformēt rakstiski, jo tieši no šī brīža sākas atbildība par sekām. Nogāzt kaimiņa koku bez viņa piekrišanas nedrīkst, arī tad, ja tas acīmredzami ir sapuvis.
Mēs varam koku apskatīt un uzrakstīt novērtējumu, ko izmantot sarunā ar zemes īpašnieku vai pašvaldību. Ja atļauja ir vajadzīga, kārtojam to paši. Noderīgi izlasīt arī par kaimiņu kokiem un atbildību un kas atbild par nokritušu koku.
Ko Baložos darām
Baložos piedāvājam visu mūsu pakalpojumu klāstu — no viena bīstama koka līdz teritorijas sakopšanai. Biežāk pieprasītie:
- Bīstamu koku zāģēšana — Sausi, sapuvuši, sasvērušies un bojāti koki. Vispirms novērtējam, tad zāģējam.
- Avārijas koku zāģēšana — Nokrituši un nolūzuši koki pēc vētras — izbraucam tajā pašā dienā.
- Koku vainaga kopšana — Vainaga veidošana, retināšana un sausu zaru novākšana.
- Celmu frēzēšana — Celmu frēzēšana bez rakšanas — zāliens paliek gandrīz neskarts.
- Koka veselības novērtējums — Vai koks ir bīstams? Apsekojam un pasakām, ko darīt.
- Zaru un koku izvešana — Zaru un koksnes izvešana, arī tad, ja zāģējis kāds cits.
Pilns saraksts ar aprakstiem ir pakalpojumu sadaļā.
Kā notiek darbs
- Sazināmies 5 min laikā. Aizpildiet formu un pievienojiet attēlus, kur redzams koks pilnā augumā, tā pamatne un apkārtne. Bieži ar to pietiek aptuvenai tāmei.
- Novērtējums. Atbildam ar aptuvenu cenu un metodi. Sarežģītākos gadījumos pirms darba atbraucam apskatīties Baložos.
- Atļauja, ja vajadzīga. Pārbaudām, vai Baložu pašvaldībā konkrētajam kokam tā ir nepieciešama, un noformējam jūsu vietā.
- Darbs. Vienojamies par laiku, ierodamies ar visu vajadzīgo un norobežojam darba zonu.
- Sakopšana. Zarus sašķeldojam vai savācam un aizvedam. Šķeldu pagalmā neatstājam. Malku, ja vēlaties, sazāģējam un saliekam norādītajā vietā.
No kā atkarīga cena Baložos
Cenu nosaka nevis koka izmērs vien, bet viss darba konteksts. Baložos to veido koka augstums un resnums, suga un stāvoklis, attālums līdz mājai, kritiena zonas esamība mežainā gabalā, kāpšanas vai tehnikas vajadzība un tas, cik tālu materiāls jāiznes.
Baložos cenu bieži nosaka tas, cik tuvu kokam var piebraukt — mežainos gabalos bez piebraucamā ceļa materiāls jāiznes, un tas prasa vairāk laika nekā pats zāģēšanas darbs. Pilnu sarakstu ar paskaidrojumiem esam salikuši cenu lapā.