Mežaparks veidojies kā dārza pilsēta priežu mežā, un tā raksturu nosaka vecās villas, plašie gruntsgabali un pieaugušās priedes starp tām. Kultūrvēsturiskā vide un aizsargājamais raksturs nozīmē, ka darbu ierobežojumi šeit ir stingrāki nekā citur Rīgā, un tas mūsu darbā ir pirmais, ko pārbaudām.
Priede ir apkaimes pamats
Mežaparka priedes ir vecas — daudzas auga jau pirms apkaimes izveides. Tās ir garas, ar augstu vainagu, un smilšainā gruntī to sakņu sistēma ir plata, bet sekla. Praksē tas nozīmē divas lietas.
Pirmkārt, priede ļoti slikti panes sakņu bojājumus un augsnes noblietēšanu. Katra jauna piebraucamā vieta, terase, celiņš vai smagā tehnika pie stumbra samazina koka barošanās zonu, un rezultāts parādās pēc gadiem — retāks vainags, sausas galotnes. Tāpēc šeit tehniku novietojam tālāk un vairāk strādājam ar virvēm.
Otrkārt, priedi nedrīkst apzāģēt kā lapu koku: no vecās koksnes tā neataug, un pārāk augstu pacelts vainags koku nepadara drošāku. Ko ar priedi reāli var darīt, aprakstīts sadaļā vainaga retināšana un samazināšana.
Dižkoki un aizsardzība
Mežaparkā ievērojama daļa koku sasniedz vai pārsniedz dižkoka parametrus. Dižkoku cirst nedrīkst — bet kopt drīkst un vajag, un tieši kopšana ir tas, kas šādu koku saglabā drošu.
Tāpēc pirmais, ko darām, ir izmērām stumbra apkārtmēru un pārbaudām, kāds statuss kokam ir. Ja izrādās, ka koks ir aizsargājams, saruna pāriet no zāģēšanas uz risku samazināšanu: sausu zaru novākšanu, lūzuma riska mazināšanu, vainaga svara samazināšanu. Sīkāk: dižkoki un aizsargājamie koki.
Šis nav formalitāte. Nozāģēts aizsargājams koks ir gan neatgriezenisks zaudējums, gan īpašnieka atbildība — un mēs to nedarīsim, arī ja tas tiek prasīts.
Villas, jumti un šauras piebrauktuves
Vecās villas ar sarežģītiem jumtiem, erkeriem un dārza arhitektūru ir tieši tas gadījums, kad brīva zara mešana zemē nav pieļaujama. Katrs posms tiek nolaists uz virves — sīkāk par metodi: koku zāģēšana virs jumta.
Piebraukšanu ierobežo šauras ielas, vecie žogi un iebrauktuves, kas būvētas citam laikmetam. Pasākumu laikā Mežaparka estrādes apkārtnē satiksme mainās būtiski, un tas ietekmē to, kad ar tehniku vispār var iebraukt. Plānotos darbus tāpēc parasti liekam darbdienu rītos.
Vecās dārzu sugas Mežaparka villu dārzos — vispirms nosakām, kas tas par koku
Mežaparka dārzos līdzās priedēm aug tas, ko pirms gadsimta stādīja paši māju saimnieki: sarkanie ozoli, dižskābarži, platlapu liepas, sudrabkļavas, ciedru priedes, tūjas un citas ievestas sugas, kas Latvijas mežā nesastopamas. Ārēji nobriedis koks izskatās vienkārši liels, bet suga nosaka visu tālāko griešanas plānu — cik daudz vainaga drīkst noņemt vienā reizē, kurā gadalaikā to darīt un vai koks vispār spēj atjaunot zarus no vietas, kur zāģēts.
Piemēram, dižskābardis un sarkanais ozols slikti panes rupju saīsināšanu un uz lieliem griezumiem atbild ar puvi, savukārt liepa un kļava atjaunojas daudz labprātāk. Kļūdīties nozīmē sabojāt koku, kuram nav ātras aizvietošanas.
Tāpēc apsekojumā mēs vispirms nosakām sugu un vainaga stāvokli, tikai pēc tam runājam par darbu apjomu. Vairāk par sugu atšķirībām esam apkopojuši sadaļā koku sugas, bet konkrētajam kokam piemēroto risinājumu izvēlamies uz vietas — sk. arī koka veselības novērtējumu.
Sausie zari augstu priedēs virs celiņiem un stāvvietām
Mežaparka priedes ir garas un vainags tām sākas augstu. Zari, kas gadu gaitā nokalst apakšējā vainaga daļā, paliek karāties desmit un vairāk metru augstumā — bieži tieši virs iebrauktuves, mašīnas, terases vai gājēju celiņa uz Ķīšezera pusi. Zeme apakšā ir smilšaina un mīksta, tāpēc nokritis sauss zars parasti neatstāj pēdas, un saimnieks to pamana tikai tad, kad kaut kas jau ir bojāts.
Šādus zarus mēs nevaram vienkārši sasniegt no zemes. Atkarībā no piebraukšanas iespējām strādājam ar kāpšanas tehniku vainagā vai ar autopacēlāju, ja pagalmā ir vieta un pamatne to tur. Ja iebrauktuve ir šaura vai starp villām nav pieejas, darbu veicam bez piebraukšanas, nolaižot zarus ar virvēm.
Iesakām apskatīt priedes pēc stipra vēja un slapja sniega — tieši tad sausie zari atlūzt un paliek ieķērušies vainagā. Ieķēries zars nav jāgaida, tas jānoņem. Skatiet arī sauso zaru novākšanu.
Ko Mežaparkā darām
Mežaparkā pieejami visi mūsu pakalpojumi. Biežāk pieprasītie šajā apkaimē:
- Bīstamu koku zāģēšana — Sausi, sapuvuši, sasvērušies un bojāti koki. Vispirms novērtējam, tad zāģējam.
- Avārijas koku zāģēšana — Nokrituši un nolūzuši koki pēc vētras — izbraucam tajā pašā dienā.
- Koku vainaga kopšana — Vainaga veidošana, retināšana un sausu zaru novākšana.
- Celmu frēzēšana — Celmu frēzēšana bez rakšanas — zāliens paliek gandrīz neskarts.
- Koka veselības novērtējums — Vai koks ir bīstams? Apsekojam un pasakām, ko darīt.
- Zaru un koku izvešana — Zaru un koksnes izvešana, arī tad, ja zāģējis kāds cits.
Pilns saraksts ar aprakstiem ir pakalpojumu sadaļā.
Kā notiek darbs
- Sazināmies 5 min laikā. Aizpildiet formu un pievienojiet attēlus, kuros redzams koks pilnā augumā, tā pamatne un ceļš līdz tam. Bieži ar to pietiek aptuvenai tāmei.
- Novērtējums. Atbildam ar aptuvenu cenu un metodi. Ja piekļuve Mežaparkā ir sarežģīta, pirms darba atbraucam apskatīties.
- Atļauja, ja vajadzīga. Pārbaudām, vai konkrētajam kokam Rīgā tā ir nepieciešama, un noformējam jūsu vietā.
- Darbs. Vienojamies par laiku, norobežojam darba zonu un ierodamies ar visu vajadzīgo.
- Sakopšana. Zarus sašķeldojam vai savācam un aizvedam. Šķeldu neatstājam. Malku, ja vēlaties, sazāģējam un saliekam norādītajā vietā.
No kā atkarīga cena Mežaparkā
Vienotas cenas par koku nav, un Mežaparkā jo īpaši: šeit tāmi vairāk nosaka koka statuss un piekļuve nekā izmērs. Rēķinām koka augstumu un resnumu, sugu un stāvokli, attālumu līdz ēkai, virvju darba apjomu un materiāla izvešanu.
Mežaparkā cenu visbiežāk nosaka nevis koka izmērs, bet piesardzība: virvju darbs virs vēsturiskas ēkas un ierobežota tehnikas piekļuve prasa vairāk laika nekā tāda paša koka gāšana brīvā dārzā. Pilnu sarakstu ar paskaidrojumiem esam salikuši cenu lapā.