Pazīmes, ko meklēt
Egļu mizgrauzis dzīvo zem mizas, tāpēc redzamas ir tikai netiešas pazīmes. Tās meklē noteiktā kārtībā — no zemes uz augšu:
- Smalki sarkanbrūni urbšanas putekļi. Vissvarīgākā agrīnā pazīme. Meklējiet tos mizas spraugās, uz sakņu izciļņiem un uz zemes tieši pie stumbra pamatnes. Izskatās kā smalki koksnes miltiņi vai kafijas biezumi. Ja tie ir svaigi, process notiek tagad.
- Mazi apaļi ieejas caurumi. Aptuveni sērkociņa galviņas lielumā, izmētāti pa stumbru, bieži apakšējā daļā.
- Sveķu tecēšana. Gaiši, sacietējuši sveķu pilieni vai piltuvītes ap caurumiem. Tas nozīmē, ka egle vēl pretojas — sveķi ir tās aizsardzība.
- Miza atkrīt plāksnēm. Zem tās redzamas raksturīgas ejas: viena taisna vidējā eja ar sāneju rindām abās pusēs. Tas ir drošs mizgrauža apstiprinājums.
- Skujas kļūst blāvas, tad sarkanbrūnas. Vispirms zaudē spīdumu un iekrāsojas pelēcīgi zaļas, pēc tam sarkanbrūnas un birst.
- Dzeņu darbība. Ja pie egles stumbra parādās gaišas, nolobītas vietas un mizas skaidas uz zemes, dzeņi ķer kāpurus zem mizas. Tas ir viens no ticamākajiem signāliem, ka koks ir apdzīvots.
Nolieciet plaukstu uz stumbra pamatnes un paskatieties uz zemi ap to. Svaigi urbšanas putekļi ir tik smalki, ka no dažu metru attāluma tos nepamana. Tā ir vienīgā pazīme, kas parādās pirms skujas maina krāsu.
Secība, ko cilvēki saprot nepareizi
Tipiskā situācija: īpašnieks pamana, ka viena egle ir kļuvusi brūna, izsauc kādu, nozāģē to un uzskata problēmu par atrisinātu. Nākamajā gadā brūnas ir trīs.
Iemesls ir laika nobīde. Kad skujas ir brūnas, mizgraužu paaudze zem mizas parasti ir jau pabeigusi attīstību un aizlidojusi uz nākamajiem kokiem. Brūnā egle ir liecība, nevis avots. Tā vairs nevienu neapdraud — tā tikai stāv un ir bīstama ar to, ka sausas egles koksne un zari lūst.
Svarīgie koki ir tie, kas aug blakus. Tajos vaboles ir tagad, un tur vēl var kaut ko izdarīt. Tāpēc, apsekojot mizgraužu bojājumu, mēs nekad neapskatām tikai to koku, par kuru pieteikums saņemts — vienmēr arī visas egles apkārt, meklējot svaigus urbšanas putekļus.
Tas ir vienīgais brīdis, kad ātra rīcība maina rezultātu. Apdzīvots koks jānovāc un materiāls jāizvāc no īpašuma, pirms nākamā paaudze izlido — nevis nākamajā sezonā.
Ko var un ko nevar izdarīt
Godīgi: apdzīvotu egli izārstēt nevar. Kad vaboles ir zem mizas, nav apstrādes, kas tās tur sasniegtu. Viss, ko var darīt, ir divās kategorijās — savlaicīga materiāla izvākšana un pārējo egļu stresa mazināšana.
- Apdzīvoto koku novākt laikus. Ja kokā vaboles vēl ir, tā novākšana ir jēgpilna. Materiālu nedrīkst atstāt gulēt uz vietas — zarus un stumbru aizvedam, jo sakraut mizgraužu apdzīvotu koksni malkas grēdā blakus veselām eglēm nozīmē pabarot nākamo paaudzi.
- Sauso koku novākt drošības dēļ. Jau nokaltusi egle mizgraužu izplatību vairs neietekmē, bet tā kļūst trausla un zari sāk krist. Tas ir sausa koka zāģēšanas jautājums, ne kaitēkļu.
- Nepieļaut ūdens trūkumu pārējām. Šī ir vienīgā īstā profilakse. Egle ar veselām saknēm un pietiekamu ūdeni mizgrauzi izspiež ar sveķiem. Novājināta — nespēj. Tāpēc sakņu zonas kopšana, mulčēšana un samītas zemes irdināšana ir vairāk vērta nekā jebkurš smidzinājums.
Egles Latvijas dārzos cieš tieši no tā: sausas vasaras, zāliens līdz pašam stumbram, samīta zeme, sekla sakņu sistēma. Mizgrauzis atrod jau novājinātu koku. Tāpēc mizgraužu problēma gandrīz vienmēr ir stresa problēma, un to pasakām arī tad, kad klients gaidīja atbildi par kaitēkli.
Ar ko to var sajaukt
Ne katra brūna egle ir mizgraužu darbs, un tas ir svarīgi, jo rīcība atšķiras.
- Sausums. Ilgstoši sausā vasarā egles skujas kļūst blāvas un birst no iekšpuses uz āru, bet urbšanas putekļu un caurumu nav. Tas ir sakņu, ne kaitēkļu jautājums.
- Dabiskā skuju maiņa. Rudenī iekšējās, vecākās skujas dzeltē un nobirst arī pilnīgi veselai eglei. Ārējie, jaunākie dzinumi paliek zaļi.
- Sakņu puve. Egle kļūst reta pakāpeniski, vairāku gadu laikā, bieži vairākas blakus stāvošas vienā laukumā. Pie pamatnes var būt sēnes.
- Sāls un pievesta grunts. Egles pie ceļa vai vietā, kur uzbērts zemes slānis virs saknēm, brūnē no vienas puses vai no apakšas.
Izšķirošā pārbaude visos gadījumos ir viena un tā pati: vai stumbra pamatnē un mizas spraugās ir urbšanas putekļi. Ja nav — meklējiet iemeslu zemāk, sakņu zonā, un skatiet pazīmju kopsavilkumu.
Kad izsaukt arboristu
Ja atrodat svaigus urbšanas putekļus uz vēl zaļas egles, ja dzeņi strādā pie stumbra, vai ja viena egle grupā ir sākusi blāvot — ir vērts apskatīt visas. Apsekojumā pārbaudām, kuri koki ir apdzīvoti, kuri jau tukši un kuri vēl veseli, un pasakām, kuri jānovāc un kurus var atstāt. Bieži atbilde ir, ka jānovāc viens vai divi, nevis visa grupa.
No kā atkarīga cena
Izmaksas nosaka egļu skaits un augstums, tas, vai koku var gāzt veselu vai jāzāģē pa daļām, piebraukšana ar tehniku, koksnes apjoms, ko jāizved, un attālums no Rīgas. Faktori paskaidroti cenu lapā. Aptuvenu tāmi varam nosaukt pēc foto — noderīgi ir attēli, kur redzama koku grupa kopumā un tuvplānā stumbra pamatne ar zemi ap to.