Kas šeit atšķiras
Atklātā dārzā vienmēr ir kāds virziens, kurā koku var gāzt. Iekšpagalmā tāda virziena nav — jebkurā pusē ir siena, žogs vai kaimiņu īpašums. Tāpēc darbs nav “nogāzt koku”, bet “izņemt koku pa gabaliem no ierobežotas telpas”.
Papildus tam nāk lietas, kas dārzā nepastāv:
- logi visos līmeņos, arī tieši blakus darba zonai;
- stāvvietas ar automašīnām, kuras jāpārvieto vai jānosedz;
- ieejas, kas darba laikā jāslēdz vai jānorobežo;
- kaimiņi un iedzīvotāji, kas iet cauri darba zonai;
- bieži — nav vietas tehnikai.
Pagalma koks un dārza koks nav viens un tas pats
Dārzā koks aug telpā, kur ir gaisma un vējš no visām pusēm, un tas parasti izaug līdzsvarots. Iekšpagalmā koks visu mūžu ir sniedzies uz augšu pēc gaismas starp sienām. Praksē tas nozīmē garu, kalsnu stumbru, vainagu, kas sākas augstu, un bieži vien slīpumu uz to pusi, kur pagalms ir atvērts. Zaru, ko varētu izmantot par enkuru, ir mazāk, un tie ir tievāki, nekā tāda paša augstuma dārza kokam.
Atšķiras arī tas, ko koks slēpj. Iekšpagalmā zeme ap koku gadu desmitiem ir bijusi samīta, pārbruģēta un pārrakta komunikāciju dēļ, tāpēc sakņu sistēma bieži ir daļēji pārgriezta. Tas nav redzams no augšas, bet maina to, cik daudz koks iztur, kad tam sāk noņemt svaru. Un beidzot — dārzā apkārt kokam ir jūsu lietas, pagalmā tās ir vairāku cilvēku lietas, un katra no tām kādam ir svarīga.
Ko noskaidro apsekojums pirms darba
Šaurā pagalmā apsekojums nav formalitāte — bez tā darbu vienkārši nevar saplānot. Uz vietas noskaidrojam četras lietas.
- Kur būs nolaišanas zona. Tas ir laukums, uz kuru nolaižam gabalus un kur tie tiek sazāģēti. Tam jābūt vienā vietā, un tas parasti ir vissvarīgākais lēmums visā darbā.
- Kur krausim materiālu. Zari un koksne kaut kur ir jānoliek, pirms tos izved. Ja to neizdomā iepriekš, materiāls sakrājas tur, kur nevajag.
- Kura ieeja paliek atvērta. Vismaz vienai kāpņu telpai vai ieejai jāpaliek pieejamai visu dienu. To pasakām iepriekš, lai iedzīvotāji zina, pa kuru pusi iet.
- Kur stāvēs transports. Bieži tas nav pagalmā, bet uz ielas, un tad garums, cik tālu materiālu jānes, ir tas, kas nosaka darba laiku.
Kā strādājam
Metode ir zāģēšana pa daļām, bet ar papildu uzsvaru uz teritorijas kontroli. Pirms darba norobežojam zonu, vienojamies, kuras ieejas būs slēgtas un cik ilgi, un pārrunājam, vai auto ir jāpārvieto. Darba dienā tas ietekmē visus, kas dzīvo apkārt, tāpēc labāk to saskaņot iepriekš, nekā risināt darba laikā.
Kad skarti vairāki īpašnieki
Iekšpagalmā koks bieži atrodas tā, ka darbs skar vairāk nekā vienu īpašumu — nolaišanas zona ir vienā pusē, transports otrā, bet zari sniedzas pāri trešā īpašnieka žogam. Tad secība ir svarīga. Vispirms noskaidrojam, kam pieder koks un kam pieder zeme zem darba zonas. Pēc tam vienojamies par piekļuvi ar katru, kas ir iesaistīts, un tikai pēc tam nosakām darba dienu. Ja kāda puse nav piekritusi, mēs nesākam un neceram to atrisināt uz vietas — tā parasti izbeidzas ar to, ka darbs tiek pārtraukts pusē.
Praksē tas nozīmē, ka pieteikumā ir vērts uzreiz pateikt, cik īpašnieku situācijā ir. Viena mājas pagalms ar vienu saimnieku un divu māju robeža ar kopīgu iebrauktuvi ir divi pilnīgi atšķirīgi darbi, arī ja koks ir tas pats.
Kāpēc ieslēgtā telpā darbs iet lēnāk
Atklātā vietā arborists nozāģē zaru un tas aiziet lejā. Pagalmā pēc katra gabala ir jāpārbauda, kur tas nonāca, jāatbrīvo virve un jāatbrīvo nolaišanas zona, pirms nāk nākamais. Gabali ir mazāki, tāpēc to ir vairāk. Nolaišanas leņķis bieži nav vertikāls, jo tieši zem zara ir siena vai jumtiņš, un tad gabalu nākas vadīt uz sāniem. Katra šī lieta atsevišķi paņem nedaudz laika, bet reizinot ar gabalu skaitu, iznāk, ka viens un tas pats koks pagalmā prasa vairākas reizes ilgāk nekā dārzā.
Tāpēc arī neapsolām, ka darbs būs ātrs. Godīgāk ir iepriekš pateikt, ka tas paņems dienu, nekā solīt pāris stundas un atstāt pagalmu pusē.
Ko iedzīvotāji piedzīvo darba dienā
Praktiski tas izskatās šādi. No rīta norobežojam zonu un pārliekam to, kas ir zem koka. Lielākā daļa dienas paiet ar troksni, kas nāk pa posmiem — zāģis strādā minūti, tad ir klusums, kamēr gabalu nolaiž un sazāģē. Šķeldotājs ir skaļākais posms, un tas parasti ir dienas otrajā pusē. Pagalms visu dienu ir daļēji aizņemts, bet ne pilnībā slēgts: pa norobežoto zonu iet nedrīkst, apkārt tai iet var.
Līdz darba beigām materiāls ir izvests un vieta izslaucīta. Šķeldu un zarus aizvedam, nevis atstājam pagalmā kaudzē — pagalmā tāda kaudze paliktu visiem acu priekšā, un tas nav pieņemami.
Daudzdzīvokļu mājas
Ja runa ir par daudzdzīvokļu mājas pagalmu, papildus tehniskajai pusei jāsakārto jautājums par to, kas pasūta darbu un kā iedzīvotāji tiek informēti. Par to esam uzrakstījuši atsevišķi: koku zāģēšana daudzdzīvokļu mājas pagalmā.
Cena
Šeit maksā apstākļi, nevis koks. Cenu ietekmē telpas šaurums, tas, cik mazos posmos jāstrādā, vai vajag tehniku un vai to var novietot, kā notiek materiāla iznešana un vai darbs jāsaskaņo ar vairākiem īpašniekiem. Pilnu faktoru sarakstu skatiet cenu lapā.