Kas drīkst pasūtīt koka zāģēšanu pagalmā
Uz šo jautājumu ir grūtāk atrast atbildi nekā uz jautājumu par pašu zāģēšanu. Tas ir arī iemesls, kāpēc pagalma koks bieži gadiem stāv neaiztikts, kaut visi jau sen ir vienisprātis, ka ar to kaut kas jādara.
Daudzdzīvokļu mājas pagalmā koks parasti aug uz zemes, kas ir kopīpašumā vai piesaistīta mājai kā kopīga teritorija. No tā izriet viens praktisks secinājums: viens iedzīvotājs pats par sevi parasti nevar pasūtīt koka novākšanu — arī tad, ja koks aug tieši zem viņa loga un traucē tieši viņam. Iemesla pamatotība neko nemaina; pasūtītājs šādā gadījumā nav viens dzīvokļa īpašnieks.
Praksē ir divi ceļi, un abi ir izejami:
- Caur apsaimniekotāju. Ja mājai ir apsaimniekotājs vai dzīvokļu īpašnieku biedrība, tas ir īsākais ceļš. Apsaimniekotājs pārzina mājas teritoriju, ir saskāries ar līdzīgiem darbiem un parasti arī ir tas, kas darbu pasūta un maksā no mājas uzkrājuma.
- Caur dzīvokļu īpašnieku lēmumu. Ja darbs jāapmaksā atsevišķi vai apsaimniekotājs bez īpašnieku piekrišanas neko nedara, vajag kopīpašnieku lēmumu noteiktajā kārtībā. Tas prasa laiku, bet pēc tam pasūtījums ir nepārprotams, un vēlāk neviens nevar teikt, ka nezināja.
Ko nedarīt: nevienoties par to mutiski ar kaimiņu un nepasūtīt zāģēšanu uz savu roku. Pagalma koks nav jūsu koks arī tad, ja tas aug jūsu pusē mājai.
Ko mēs varam izdarīt, lai lieta pakustētos
Visbiežākā situācija ir šāda. Iedzīvotājs redz, ka koks ir sauss vai bīstami sasvēries. Apsaimniekotājs atbild, ka koks izskatās normāls. Abi runā pēc iespaida, un tāpēc saruna nekur neaiziet.
To izlauž viens dokuments. Varam atbraukt, apsekot koku un sagatavot rakstisku novērtējumu — kas ar koku ir, cik tas ir bīstams un kāds darbs vajadzīgs. Ar to apsaimniekotājam ir kas rādīt īpašniekiem, bet īpašniekiem ir pamats, uz kā balstīt lēmumu. Par pašu apskati sīkāk: koka veselības novērtējums.
Ar apsaimniekotāju runājam tieši — jums nav jābūt starpniekam sarakstē. Ja esat iedzīvotājs un jūtaties iestrēdzis, aprakstiet situāciju pieteikumā. Ja esat apsaimniekotājs, runājam ar jums kā ar pasūtītāju un darbu varam plānot pa visu māju vai vairākām mājām reizē — par to koku kopšana uzņēmumiem un apsaimniekotājiem.
Pagalmos daudz biežāk nekā novākšana ir vajadzīga sausu zaru novākšana vai vainaga samazināšana. Koks paliek, ēna paliek, bet zari vairs nekarājas pāri stāvvietai un logiem. Vecs pagalma koks ir vērtība, ko nevar ātri atjaunot — jauns stādiņš tādu ēnu dos pēc trīsdesmit gadiem.
Atļaujas
Koku ciršanai pilsētas apstādījumos, arī daudzdzīvokļu māju pagalmos, parasti ir vajadzīga pašvaldības atļauja, un Rīgā tā ir vajadzīga biežāk nekā privātā dārzā. Reizēm nepieciešama arī publiskā apspriešana. Atļauju noformējam jūsu vietā — apsaimniekotājam nav jāstaigā pa iestādēm. Kad atļauja vajadzīga un kā tā tiek kārtota, ir izskaidrots sadaļā koku ciršanas atļauja. Atsevišķi pārbaudām arī, vai koks nav aizsargājams pēc apkārtmēra — tādu koku nedrīkst nocirst neatkarīgi no tā, ko iedzīvotāji nolemj.
Kā darbs notiek pagalmā
Pagalms ir viena no sarežģītākajām vietām, kur zāģēt. Ap koku ir ēkas, mašīnas, celiņi, bērnu laukums, veļas stieņi un cilvēki, kas nāk un iet visu dienu. Gāšana veselā gabalā tur parasti nav iespējama — koku zāģējam pa daļām starp ēkām, nolaižot gabalus kontrolēti, lai nekas nekrīt brīvi. Tur ir aprakstīta tehniskā puse.
Organizatoriskā puse ir tikpat svarīga:
- Iedzīvotājus brīdinām iepriekš. Pirms darba dienas pie kāpņu telpām jābūt paziņojumam ar datumu un laiku. To parasti izliek apsaimniekotājs, un mēs pasakām, kas tajā jāieraksta.
- Automašīnas jāaizved. Zem koka un blakus tam stāvvietas darba laikā jābūt tukšām. Šis ir tas punkts, kas visbiežāk aizkavē darbu — ja divas mašīnas nav aizvestas, zonu nevar norobežot un darbu nevar sākt.
- Ieejas un celiņi uz laiku tiek slēgti. Darba zonu norobežojam, un kāpņu telpas ieeja vai celiņš zem koka daļu dienas var nebūt izmantojams. Ja ieeja ir vienīgā, darbu dalām īsākos posmos, lai starplaikos cilvēki var izkļūt.
- Cilvēki nāk un iet. Pagalmā vienmēr ir kāds, kas dodas uz darbu vai ved bērnu uz skolu. Darba zonā ir cilvēks, kas seko līdzi apkārtnei un vajadzības gadījumā zāģēšanu uz brīdi aptur. Vienlaikus tā ir arī lūgums iedzīvotājiem: caur norobežoto zonu neejiet, arī ja tas ir apkārtceļš.
- Saprātīgas darba stundas. Nesākam agrā rītā zem logiem un nestrādājam vakarā. Praksē tas parasti nozīmē darbdienas dienas laiku, kad lielākā daļa iedzīvotāju nav mājās un stāvvietas ir brīvākas.
Pēc darba zarus sašķeldojam vai savācam un aizvedam. Šķeldu un zarus aizvedam — pagalmā tos neatstājam. Bruģi un zālienu pēc darba noslaukām un savācam skaidas. Celmu, ja to vajag, varam nofrēzēt tajā pašā izbraukumā.
No kā atkarīga cena
Cenu nosaka nevis pagalms kā tāds, bet konkrētie apstākļi: koka augstums un resnums, stāvoklis, cik tuvu ir ēkas un mašīnas, vai vajag kāpšanu vai pacēlāju, vai pacēlājam vispār var piebraukt caur pagalma vārtiem, cik daudz zaru jāizved un vai vajadzīga atļauja. Ja koku ir vairāki, viss izbraukums kopā parasti izmaksā mazāk nekā katrs koks atsevišķi. Faktori ar paskaidrojumiem ir cenu lapā. Aptuvenu tāmi bieži varam nosaukt pēc foto — noderīgi ir kadri, kur redzams koks pilnā augumā, tā pamatne un piebraukšana pagalmā.