Kāpēc metodes nozīme ir svarīga
Kad cilvēks saka “apgrieziet man šo koku”, viņam parasti ir konkrēta problēma: pārāk tumšs dārzs, zari pāri jumtam, koks šķiet pārāk liels. Katrai no šīm problēmām ir sava metode, un nepareizi izvēlēta metode problēmu neatrisina — bet kokam nodara pastāvīgu ļaunumu. Tāpēc pirms darba mēs jautājam, ko jūs gribat panākt, nevis cik daudz nozāģēt.
Praksē ir trīs pamatpaņēmieni. Tos var kombinēt vienā kokā, bet tie nav sinonīmi.
Retināšana — vainags kļūst gaišāks, izmērs paliek
Retināšana nozīmē izņemt daļu zaru no vainaga iekšpuses un no visa vainaga vienmērīgi. Zarus izgriež pilnībā, līdz to sākuma vietai — nevis saīsina. Rezultātā gaisma un vējš iet caur vainagu vieglāk, bet koks paliek tikpat augsts un tikpat plats.
Ko tas dod:
- zem koka un aiz tā parādās izklaidus gaisma, nevis vienlaidu ēna;
- vējš iet caur vainagu, nevis spiež to kā buru — tas samazina slodzi uz stumbru;
- vainaga iekšpuse izžūst ātrāk, un mazinās sēņu slimību risks;
- koka dabiskā forma paliek — pēc laba retinājuma nav redzams, ka koks vispār ir apzāģēts.
Ko tas nedod: retināšana nesamazina koku. Ja logs ir aizaudzis tāpēc, ka koks ir pieaudzis lielāks par vietu, retināšana palīdzēs tikai daļēji. Un pārretināt var — ja no vainaga iekšpuses izņem pārāk daudz, viss zaļums paliek tikai zaru galos, un tādi zari lūst vieglāk.
Pacelšana — vieta zem koka
Pacelšana ir zemāko zaru noņemšana, lai zem koka atbrīvotos telpa. To izmanto, ja zem koka jāiet, jāpļauj, jāpiebrauc ar auto, ja zari sit pa jumtu vai aizsedz ceļa zīmi un ielas apgaismojumu.
Šeit ir viens noteikums, ko bieži pārkāpj: zaļajam vainagam jāpaliek vismaz apmēram divām trešdaļām koka augstuma. Ja zemākos zarus noņem pārāk augstu, stumbrs paliek garš un kalss, tas vairs neresnē tik labi apakšdaļā, un koks kļūst nestabilāks vējā. Uz gara, pliku stumbra ar mazu pušķi galā nav ko lepoties — tas ir vājāks koks nekā bija.
Samazināšana — kā to dara pareizi
Samazināšana ir vienīgā metode, kas koku patiešām padara mazāku. Un tā ir arī tā, kuru visbiežāk izdara nepareizi.
Pareizi samazina tā: katru zaru, ko gribam saīsināt, nogriež atpakaļ līdz sānu zaram, kas ir pietiekami resns, lai pārņemtu vadību. Praktisks orientieris — sānu zars vismaz ap trešdaļu no tā zara resnuma, ko nogriež. Tad koksnes plūsma turpinās pa šo sānu zaru, griezuma vieta aizaug, un koks netaisa atvašu pinumu. No zemes tas izskatās kā mazāks koks ar dabisku formu, nevis kā apgriezts koks.
Nepareizi ir nogriezt zaru tur, kur mums ir ērti — pusē, vienā līmenī ar žogu, taisnā līnijā gar māju. Tad paliek stumbenis bez neviena dzīva sānu zara, un no tā sākas problēmas, kas aprakstītas nākamajā sadaļā.
Vainaga augšdaļas nogriešana, atstājot resnus stumbeņus, kokam nodara neatgriezenisku ļaunumu. Trīs iemesli. Pirmkārt, resns griezums vidū zarā neaizaug — kokam nav mehānisma, kā to aizvērt, tāpēc atklātā koksne sāk pūt, un puve virzās pa zaru uz stumbru. Otrkārt, koks uz šoku atbild ar daudzām straujām atvasēm, kas piestiprinātas tikai mizas virsējā slānī, nevis ieaugušas koksnē. Treškārt — un tas ir svarīgākais praktiski — pēc dažiem gadiem šis blīvais atvašu pinums ir smags, aug uz pūstoša pamata un lūst vieglāk nekā sākotnējie zari. Kokam, kas nogriezts uz stumbeņa, pēc pieciem gadiem ir lielāks risks nekā pirms tam, ne mazāks. Mēs tā nestrādājam.
Cik daudz drīkst noņemt vienā reizē
Lapas ir koka pārtika. Katrs nogriezts dzīvs zars ir zaudēta barības ražošanas daļa, un koks to sedz no rezervēm. Vesela, pieauguša koka gadījumā strādājam pēc principa: ne vairāk par apmēram ceturto daļu dzīvā vainaga vienā sezonā. Vecākam, vājākam vai jau stresā esošam kokam — mazāk.
Tas nozīmē, ka lielas izmaiņas nav vienas dienas darbs. Ja koks jāsamazina jūtami, to sadalām pa divām vai trim sezonām. Koks pa vidu atgūstas, aizver griezumus un pielāgojas. Rezultāts ir labāks un ilgāk noturīgs nekā no vienas rupjas reizes.
Noskaidrojam mērķi
Gaisma logā, vieta zem koka, zari nost no jumta vai vienkārši mazāks koks — no tā atkarīga metode.
Novērtējam koku
Suga, vecums, stāvoklis un vecie griezumi. Daži koki samazināšanu pieņem labi, citi uz to atbild ar atvasēm neatkarīgi no tā, cik pareizi strādā.
Pasakām, ko var un ko nevar
Ja mērķi bez koka bojāšanas sasniegt nevar, sakām to tieši. Reizēm godīgā atbilde ir mazāka izmaiņa nekā gaidīts.
Strādājam ar virvēm vai pacēlāju
Dzīvā kokā kāpjam ar virvēm, nevis radzēm — radzes bojā mizu. Plašiem vainagiem izmantojam pacēlāju.
Sakopjam
Zarus sašķeldojam un aizvedam. Šķeldu pagalmā neatstājam.
Kad metode nav risinājums
Ir situācijas, kur neviena no trim metodēm nelīdz. Ja koks ir izaudzis divreiz lielāks par vietu, kur tas stāv, tā samazināšana līdz vajadzīgajam izmēram nozīmētu noņemt tik daudz, ka koks to nepārdzīvotu normālā formā. Tad godīgākais variants ir novākt to un iestādīt vietai piemērotāku sugu, nevis katru otro gadu cīnīties ar atvasēm. Un ja koka problēma ir puve vai bojātas saknes, ar vainaga darbiem tā netiek atrisināta — vispirms vajag koka stāvokļa novērtējumu.
Laiks
Lielākajai daļai lapu koku labākais laiks ir miera periods, kad lapu nav un koka uzbūve ir redzama. Bērzu un kļavu labāk kopt vasaras beigās, jo pavasarī tie zaudē daudz sulas. Sausus zarus var noņemt jebkurā laikā. Sīkāk par sezonām — kad apzāģēt kokus.
No kā atkarīga cena
Koka augstums un vainaga apjoms, izvēlētā metode, tas, vai jākāpj ar virvēm vai var strādāt no pacēlāja, piebraukšana un zaru apjoms, kas jāizved. Retināšana visā vainagā prasa vairāk laika nekā dažu zaru samazināšana vienā pusē, jo strādāt jāiet pa visu vainagu. Faktorus esam izskaidrojuši cenu lapā. Precīzākai tāmei atsūtiet foto, kur koks redzams pilnā augumā.