Avārijas koku zāģēšana

Kad tas ir avārijas darbs

Uzskatām par avārijas situāciju un cenšamies izbraukt tajā pašā dienā, ja:

• koks jau ir nokritis un traucē piekļuvi, bloķē ceļu vai guļ uz ēkas, žoga vai auto;
• koks ir aizlūzis, bet vēl nav nokritis — tas ir bīstamākais scenārijs, jo nav zināms, kad tas kritīs;
• koks pēc vētras ir pēkšņi sasvēries un pie saknēm redzamas plaisas zemē;
• liels sauss zars karājas pāri celiņam, ieejai vai stāvvietai;
• koks ir sasvēries pret elektrības vadiem.

Kā mēs strādājam avārijas situācijā

Nokritis koks parasti nav vienkārši “koks uz zemes”. Tas ir koks, kas atrodas spriegumā: stumbrs ir saliekts, zari ir saspiesti zem svara, un daļa koka balstās uz kaut ko citu. Ja tādu koku zāģē nepareizā vietā, tas var atsperties vai pēkšņi pagriezties.

Tāpēc pirmais, ko darām, ir padarīt vietu drošu — ne vienmēr uzreiz aizvākt visu. Ja koks apdraud ēku vai cilvēkus, vispirms noņemam to spriegumu un to daļu, kas rada risku. Pilnīga sakopšana var sekot nākamajā izbraukumā, ja tā ir loģiskāk.

Ko darīt, kamēr mēs braucam

1. Nenāciet tuvāk kokam, nekā ir koka augstums, ja tas vēl ir daļēji stāvošs.
2. Neejiet zem aizlūzuša zara, arī ne uz brīdi.
3. Ja koks ir uz mājas vai auto — nofotografējiet visu, pirms kaut kas tiek pārvietots. Tas noder apdrošināšanai. Sīkāk: koks uzkritis uz mājas un koks uzkritis uz auto.
4. Ja mājā ir bojāts jumts un līst, aizsedziet vietu no iekšpuses, ja to var izdarīt droši.
5. Brīdiniet kaimiņus, ja risks skar arī viņu īpašumu.

“Padarīt drošu” nav tas pats, kas “aizvākt visu”

Šī atšķirība avārijas darbā ir svarīga, un tā bieži pārsteidz. Ja koks guļ uz mājas jumta, tūlītējais uzdevums nav aizvest koku — tas ir panākt, lai koks vairs nekustētos un lai neviens nebūtu apdraudēts.

Praksē tas nozīmē noņemt to koka daļu, kas rada spriegumu vai balstās uz ēkas, un nostiprināt pārējo. Kad situācija ir stabila, pārējo var pabeigt mierīgi — nākamajā dienā, dienas gaismā, ar pareizo tehniku un bez steigas. Sadalot darbu tā, rezultāts parasti ir gan drošāks, gan lētāks, nekā mēģinot visu paveikt vienā gājienā tumsā.

Kokā, kas ir spriegumā

Nokritis koks reti guļ brīvi. Tā stumbrs ir saliekts, zari saspiesti zem svara, un daļa koka balstās uz kaut ko citu — žogu, jumtu, otru koku. Koksnē uzkrātā enerģija tiek atbrīvota tajā mirklī, kad tā tiek pārzāģēta, un tad koks var atsperties, pagriezties vai noripot.

Tāpēc secība ir svarīgāka par ātrumu:

1. Vispirms nosakām, kur koks balstās un kurā virzienā tas kustēsies, kad balsts tiks noņemts.
2. Ja nepieciešams, koku vai tā daļu nostiprinām ar virvēm, pirms tiek izdarīts pirmais griezums.
3. Spriegumu atbrīvojam pakāpeniski, ar vairākiem seklākiem griezumiem, nevis vienu.
4. Zarus, kas ir saspiesti zem stumbra, noņemam pēdējos — tie bieži tur visu konstrukciju.

Tas pats attiecas uz aizlūzušiem, bet vēl nenokritušiem zariem. Zars, kas karājas vainagā, ir bīstamākais gadījums no visiem, jo nav zināms, kas to vēl notur.

Kad darbs notiek tumsā vai lietā

Vētras nemēdz notikt ērtā laikā. Strādājot vakarā vai lietā, mainās vairākas lietas: redzamība ir sliktāka, koksne un virves ir slidenas, un kāpšana kokā kļūst mazāk droša. Tāpēc tumsā parasti darām tikai to, kas nevar gaidīt — padarām vietu drošu un norobežojam to. Pilnu darbu plānojam gaišajā laikā.

Ja situācija ir tāda, ka droši strādāt nevar, to pasakām. Tas ir godīgāk nekā riskēt ar cilvēkiem vai sabojāt vairāk, nekā jau ir bojāts.

Kāpēc vētras dienās grafiks ir godīgs, nevis apsolīts

Pēc lielas vētras visi izsaukumi pienāk vienā dienā. Mēs nevaram būt visur vienlaikus, un solīt pretējo nozīmētu kādam melot. Tāpēc atbildot uz pieteikumu pasakām reālu laiku, nevis vēlamo.

Prioritāti nosakām pēc riska: vispirms koki, kas apdraud cilvēkus vai dzīvojamas telpas, tad tie, kas bloķē piekļuvi vai bojā īpašumu, tad pārējie. Ja jūsu gadījums var pagaidīt, to arī pasakām — un tad zināt, ka nākamajā dienā mēs būsim.

Ko sagatavot, pirms mēs atbraucam

• Nodrošiniet piekļuvi. Atveriet vārtus, aizvediet automašīnas no darba zonas un pasakiet, kur var novietot transportu.
• Nofotografējiet situāciju. Pirms kaut kas tiek pārvietots — tas noder gan mums, gan apdrošinātājam.
• Pārvietojiet, ko var droši pārvietot. Dārza mēbeles, puķu podus, velosipēdus. To, kas ir zem koka, neaiztiekiet.
• Brīdiniet kaimiņus, ja darbs skars arī viņu pusi vai ja jāslēdz kopīga ieeja.
• Pieturiet dzīvniekus iekšā visu darba laiku.

Kas ietekmē avārijas darba cenu

Steidzamība, laiks (vakars vai brīvdiena), koka stāvoklis un tas, cik sarežģīti ir noņemt spriegumu no stumbra. Bieži avārijas darbs prasa vairāk uzmanības nekā parasta zāģēšana, jo koks ir neparedzamā stāvoklī. Cenu nosakām individuāli un pasakām to pirms darba sākšanas — ne pēc.

Ja darbs tiek sadalīts divās daļās — vispirms padarīt drošu, pēc tam pabeigt — par to vienojamies uzreiz, lai nav pārsteigumu. Pilnu faktoru sarakstu skatiet cenu lapā.