Sausu un nokaltušu koku zāģēšana

Kā pateikt, ka koks ir beidzis augt

• Vasarā uz koka nav lapu vai tās ir tikai atsevišķos zaros.
• Zari lūst viegli un sausi, nevis liecas.
• Miza atdalās vai jau nokritusi lielās vietās, atklājot pelēku koksni.
• Zem mizas nav zaļā slāņa — to var pārbaudīt, viegli iegriežot mizā ar nazi.
• Vainaga augšgals ir kalts, un pa to sākas kalšana uz leju.
• Uz stumbra parādījušās sēnes un koksnes putekļi no kaitēkļiem.

Pirms izlemjat, ka koks ir miris

Koks, kas izskatās slikti, ne vienmēr ir miris — bieži tas ir stresā, un stresā esošs koks var atgūties. Tāpēc pirms lēmuma ir vērts pārbaudīt dažas lietas.

• Pārbaudiet laikā. Dažas sugas plaukst vēlu, un pavasara sākumā bezlapu koks vēl neko nenozīmē. Vērtējiet jūnijā, kad visi apkārt esošie koki jau ir lapās.
• Pārbaudiet vairākās vietās. Iegrieziet mizā uz vairākiem zariem un arī uz stumbra vairākos augstumos. Bieži izrādās, ka augšgals ir miris, bet stumbrs un apakšzari ir dzīvi. Tas ir pavisam cits gadījums.
• Paskatieties uz stumbru un pamatni. Ja no stumbra vai pie pamatnes dzen jaunas atvases, koks vēl ir dzīvs un cīnās.
• Padomājiet, kas mainījās. Sausums, tuvumā rakta tranšeja, jauns bruģis, uzbērta zeme ap stumbru, mainīts ūdens līmenis. Ja iemesls ir zināms un novēršams, koku dažreiz var atgūt — par to sadaļā sakņu un augsnes kopšana.
• Šķirojiet slimību no nāves. Retāks vainags un sausi zari augšgalā var būt slimības sākums, ne beigas — tad svarīgi ir noteikt, kas tas ir, pirms lemt. Par to koku slimības un kaitēkļi.

Ja koks ir tikai daļēji sauss, atbilde bieži ir nevis novākšana, bet sausās koksnes novākšana — risks pazūd, koks paliek. Ja neesat pārliecināti, to var noskaidrot ar apsekojumu, un tas ir lētāk nekā nozāģēt koku, ko nevajadzēja.

Cik ilgi sauss koks stāv un kas ar to notiek

Nokaltis koks nekrīt uzreiz. Atkarībā no sugas, izmēra un vietas tas var stāvēt no dažiem gadiem līdz gadu desmitam un ilgāk — mīkstas koksnes koki, piemēram, bērzs un vītols, sabrūk ātrāk, ozols un priede stāv ilgi. Bet stāvēt nenozīmē palikt tādam pašam. Sadalīšanās notiek pēc diezgan paredzamas kārtības:

1. Pirmais gads. Lapas vai skujas nobirst, mazākie galiņi kļūst trausli. Koks izskatās gandrīz vesels un joprojām ir samērā ciets. Miza vēl turas.
2. Otrais un trešais gads. Miza sāk atdalīties un krīt gabalos. Tievie un vidējie zari sāk lūzt un birt paši no sevis. Koksne izžūst un kļūst trausla, bet stumbrs vēl ir stiprs. Vienlaikus zem mizas un pamatnē jau pilnā gaitā notiek puve, kuru no ārpuses nevar redzēt.
3. Vēlāk. Galotne sāk brukt — augšgala posmi nolūzt un nokrīt. Resnākie zari atdalās pie stumbra. Pamatne kļūst mīksta, un beigās koks lūst pie pamatnes vai apgāžas ar visu velēnu.

Praktiski svarīgākais no šī ir tas, ka otrais un trešais gads ir bīstamāks par pirmo. Tas ir pretintuitīvi — koks izskatās tāpat vai pat mierīgāk, jo vairs nekas neizmainās acīm redzami. Bet tieši šajā laikā koksne ir izžuvusi un trausla, pamatnē jau ir puve, un no koka sāk krist patstāvīgi gabali bez vēja un bez brīdinājuma. Pirmajā gadā koks vēl ir gandrīz tāds pats stiprs kā dzīvs. Trešajā tas vairs nav, bet izskatās tāpat.

Tas nozīmē arī, ka kāpšana šādā kokā ar katru gadu kļūst mazāk pieļaujama, un tāpēc darbs, kas pirmajā gadā būtu bijis vienkāršs, pēc trim gadiem prasa tehniku.

Kāpēc sauss koks ir sarežģītāks

Pretēji intuīcijai sausu koku bieži ir grūtāk novākt nekā dzīvu:

• Koksne nav paredzama. Gāšanas eņģe var vienkārši nolūzt, un koks kļūst nekontrolējams.
• Kāpšana nav droša. Sauss zars var nolūzt zem svara bez jebkādas brīdinājuma pazīmes.
• Krīt lauskas. Strādājot no sausa koka nokrīt daudz atsevišķu gabalu, kas paplašina bīstamo zonu.
• Bieži ir arī puve. Sauss koks reti ir tikai sauss — pamatnē parasti jau notiek puve.

Tāpēc sausiem kokiem biežāk izmantojam pacēlāju un plānojam plašāku drošības zonu.

Atļaujas sausiem kokiem

Prasības sausu un avārijas koku ciršanai bieži atšķiras no prasībām veseliem kokiem — daudzos gadījumos kārtība ir vienkāršāka. Tas tomēr nenozīmē, ka sausu koku vienmēr var cirst bez saskaņošanas, īpaši pilsētas teritorijā vai ja koks ir liela izmēra. Mēs pārbaudām, kāda kārtība attiecas uz jūsu koku, un noformējam atļauju, ja tā vajadzīga. Vairāk: koku ciršanas atļauja.

Samazināšana līdz drošam augstumam

Šis ir variants, ko reti kāds piedāvā, tāpēc paskaidrojam sīkāk. Stāvoša mirusi koksne ir viena no retākajām lietām mūsu dārzos un vienlaikus viena no vērtīgākajām — tajā dzīvo dzeņi, kas tajā dobumus izkaļ, un pēc tiem šos dobumus izmanto zīlītes, mušķērāji un citi dobumperētāji. Mīkstajā koksnē attīstās kukaiņi, kas savukārt ir barība putniem. Dzīvā kokā nekas no tā nenotiek.

Darbs izskatās šādi: nevis noņemam koku līdz zemei, bet noņemam vainagu un stumbra augšdaļu, atstājot stumbeni tādā augstumā, ka pat pilnībā apgāžoties tas nevienu un neko neaizsniedz. Praksē tas nozīmē, ka atlikušais augstums ir mazāks par attālumu līdz tuvākajai lietai, ko nevēlaties bojāt. Zarus un augšdaļu izvedam parastā kārtībā.

Kam tas ir piemērots: dārza tālākais stūris, robeža ar mežu, pļava, plaša teritorija. Kam nav: koks pie mājas, celiņa, stāvvietas, robežas ar kaimiņu vai vietā, kur staigā bērni. Un vēl viens praktisks apsvērums — apkārtnē esošām eglēm blakus atstāta kaltusi egle var būt mizgraužu perēklis, tāpēc eglēm šo variantu neiesakām.

Ja jums teritorijā ir vairāki sausi koki, tos ir vērts izskatīt kopā, nevis pa vienam: parasti izrādās, ka daļa jānovāc, daļu var samazināt un daļu var mierīgi atstāt. Tas ir gan lētāk, gan dārzam labāk.

No kā atkarīga cena

Sausam kokam cenu ietekmē tas pats, kas jebkuram citam — augstums, resnums, piebraukšana, izvedamā apjoms — un papildus tam koksnes stāvoklis. Jo ilgāk koks stāv kaltis, jo vairāk jāizmanto tehnika un jo plašāka drošības zona jāplāno, un tas darbu sadārdzina. Tāpēc sauss koks, ko novāc uzreiz, parasti izmaksā mazāk nekā tas pats koks pēc trim gadiem. Ja izvēlaties samazināšanu līdz stumbenim, darba apjoms ir mazāks nekā pilnai novākšanai. Faktorus esam izskaidrojuši cenu lapā, un aptuvenu tāmi varam pateikt pēc foto, kurā redzams koks pilnā augumā un tā pamatne.