Koku zāģēšana virs jumta

Kāpēc koki virs jumta ir atsevišķs darbs

Šeit nav vietas kļūdai. Zem darba zonas ir jumta segums, notekas, skursteņi, logi un dažreiz saules paneļi — visas lietas, ko viens neveiksmīgi nokritis zars var sabojāt. Turklāt uz jumta nedrīkst nokrist arī zāģskaidas un smalkie zari lielā daudzumā, jo tie aizsprosto notekas.

Kas tieši ir apdraudēts

Ir vērts saprast, ka jumts nav viena virsma. Tas ir vairākas dažādas lietas ar pilnīgi atšķirīgu izturību, un dažas no tām maksā vairāk par visu pārējo kopā.

• Jumta segums. Māla un betona kārniņi plīst no salīdzinoši neliela sitiena, un plīsis kārniņš sāk laist ūdeni ne uzreiz, bet pēc mēnešiem. Šīfers plaisā, un plaisu no zemes neredz. Skārds un bitumena šindeļi sitienu iztur labāk, bet uz tiem paliek iespiedumi, kur ūdens sāk stāvēt.
• Notekas un noteksistēma. Vissarežģītākā daļa, jo tā izvirzās pāri sienai un ir tieši tur, kur zars, laižoties gar ēku, vēlas piesist. Notekas turētājs atliecas viegli, un pēc tam visa tekne vairs neietur kritumu.
• Kore un kores segums. Kore ir jumta augstākā vieta un tāpēc tā, kurai gabals trāpa pirmais. Tā ir arī viena no dārgākajām vietām, kur labot.
• Skursteņa apmales un pieslēgumi. Skursteņa apkārtējais skārds, jumta logu apmales, ventilācijas izvadi — visur, kur jumta segums pieslēdzas kaut kam citam, ir hermētiska vieta, ko sitiens izkustina. Šie ir tie pieslēgumi, kas pēc tam laiž ūdeni un kuru cēloni ir grūti atrast.
• Jumta logi. Stikls ir stikls. Jumta logs ir arī horizontālāks nekā sienas logs, tāpēc tas saņem pilnu kritiena spēku, ne slīpu.
• Saules paneļi. Šodien tie ir arvien biežāk, un tie ir viss reizē: stikls, rāmis, stiprinājumi caur jumta segumu un elektroinstalācija. Ja uz jumta ir paneļi, pasakiet to pieteikumā uzreiz — tas maina darba plānu, nevis tikai uzmanības pakāpi.

Šī saraksta jēga ir vienkārša: uz jumta nav vietas, kur gabalu drīkst “vienkārši nolikt”. Tāpēc virs jumta gabalu vispār nelaižam uz jumta pusi.

Kāpēc mazi posmi šeit ir svarīgāki nekā jebkur citur

Nolaišanas sistēmā svars ir tas, kas nosaka visu. Divreiz smagāks gabals nozīmē divreiz lielāku spēku virvē, divreiz lielāku enkura noliekšanos un daudz mazāku iespēju gabalu apturēt, ja tas sāk griezties. Citur pagalmā tas nozīmē tikai to, ka gabals nokrīt pāris metru neprecīzi. Virs jumta divi metri neprecizitātes ir starpība starp tukšu zālienu un koru.

Tāpēc virs jumta zāģējam apzināti mazākos posmos, nekā tehniski būtu iespējams. Tas nozīmē vairāk griezumu, vairāk nolaišanu un ilgāku darbu par to pašu zaru daudzumu. Tas ir apzināts kompromiss — laiku var pievienot, saplēstu kori nevar atsaukt.

Kā izvēlas enkura punktu

Šī ir visa darba būtība, tāpēc ir vērts to izskaidrot. Nozāģēts zars, kas karājas virvē, nekrīt taisni lejā — tas šūpojas kā svārsts ap punktu, kurā virve ir piestiprināta. Kur tas aizšūpojas, nosaka nevis tas, kur zars auga, bet tas, kur ir enkurs.

Tāpēc enkuru vienmēr liekam tālāk no ēkas nekā pats zars — parasti stumbra pretējā pusē vai augstāk uz cita zara, kas atrodas prom no jumta. Tad, kad gabals atdalās, tas kustas nost no jumta un pēc tam nokaras virs brīvās zonas, nevis pār ēku. Ja tāda enkura punkta kokā nav — bieži tāpēc, ka koks aug pārāk tuvu sienai un viss vainags ir vienā pusē — tad kāpšana nav pareizais risinājums un strādājam no pacēlāja, kur zars tiek turēts no groza un pār jumtu tas nemaz nenonāk.

Kā strādājam

Skujas, lapas un smalkumi notekās

Lielos gabalus visi pamana, bet praksē tā lieta, kas jumtam nodara visvairāk, ir sīkumi. No katra nozāģēta zara birst skujas, lapas, mizas atlūzas un zāģskaidas, un visas tās aiziet uz to pusi, kur notek ūdens — tas ir, notekās.

Skujas ir sliktākās. Egles un priedes skujas ir mazas, tās neizskalojas un notekā tās salīp par blīvu masu, kas aiztur ūdeni. Aizsprostota tekne pārplūst, ūdens tek gar sienu, un ziemā tā vietā veidojas ledus, kas teknei atliec turētājus. Tas viss notiek pusgadu pēc darba, kad neviens vairs nesaista to ar koka zāģēšanu.

Tāpēc noteku pārbaude nav pieklājības žests darba beigās, bet darba daļa. Pēc darba pārstaigājam noteknes gar visu darba zonu un izņemam to, kas tur nokļuvis. Ja jumts ir stāvs vai augsts un droši tam piekļūt nevar, to pasakām godīgi, nevis attēlojam, ka pārbaudījām. Un vēl viens praktisks apsvērums: ja darbs notiek rudenī, kad koks pats met lapas, ir vērts noteku tīrīšanu ieplānot pēc lapu biršanas beigām, nevis pirms.

Zari pāri jumtam — vai jānoņem visi?

Ne vienmēr. Bieži pietiek ar to, ka noņem tikai tos zarus, kas skar jumtu vai atrodas tieši virs tā, un atstāj pārējo vainagu. Koks paliek, ēna paliek, bet risks pazūd. Ja koks jau ir vecs un tā vainags virs mājas ir bojāts, tad godīgāk ir runāt par koka novākšanu, nevis atkārtotu apgriešanu ik pēc pāris gadiem.

Izšķiršanās starp abiem variantiem parasti ir diezgan skaidra, ja paskatās uz koku, nevis tikai uz zariem virs jumta.

Tikai zarus virs jumta ir pareizais variants, kad koks ir vesels, tā vainags ir liels un tikai daļa no tā sniedzas pāri ēkai, un pēc noņemšanas koks paliek līdzsvarots. Tad jūs iegūstat visu, kas jums bija vajadzīgs — jumts ir brīvs — un nezaudējat koku. Ņemt vērā jāņem divas lietas: vainaga viena puse tiek noņemta, tāpēc koks vairs nebūs simetrisks, un pēc dažiem gadiem zari šajā virzienā atkal sāks augt, tāpēc reizi vairākos gados to nāksies atkārtot. Tas ir kopšana, nevis vienreizējs darbs, un tā arī pie tā jāizturas — sīkāk sadaļā vainaga kopšana.

Visu koku ir pareizais variants, kad kokam pati mājas puse jau ir bojāta vai sausa, kad noņemot visu, kas ir virs jumta, no vainaga paliktu pāri tikai puse, vai kad koks aug tik tuvu sienai, ka jebkurš jauns pieaugums nonāk uz jumta. Tāpat, ja koks ir sauss vai pamatnē puvis — tad zaru apgriešana neatrisina neko, jo problēma nav zaros. Šādos gadījumos atkārtota apgriešana ik pēc pāris gadiem izmaksā vairāk par vienu novākšanu un beigās tomēr beidzas ar novākšanu.

Ko darīt jūsu gadījumā, pasakām apsekojot. Nevienā virzienā mēs neuzstājam — nozāģēt visu koku, kad pietiktu ar trim zariem, ir tikpat slikts padoms kā otrādi.

No kā atkarīga cena

Šeit cenu nosaka nevis zaru daudzums, bet tas, cik zem tiem ir jutīgu vietu. Ietekmē koka augstums un attālums no sienas, tas, cik mazos posmos jāstrādā, vai der kāpšana vai vajag pacēlāju, vai zem darba zonas ir jumta logi un paneļi, kā notiek piebraukšana un cik daudz materiāla jāizved. Faktorus esam izskaidrojuši cenu lapā. Novērtēšanai visnoderīgākais foto ir tāds, kur vienā kadrā redzams gan koks, gan jumts.