Ikšķile ir dzīvojamā piepilsēta ar spēcīgu dārzu kultūru: te ir gan vecas mājas ar pieaugušiem ozoliem un liepām, gan jauni kvartāli, kur koki tikko sasnieguši pirmo nopietno izmēru. Un ir Daugavas krasts, kas ir pilnīgi atsevišķs darba veids.
Daugavas krasts un nogāzes
Ikšķiles krasta zonā un ūdenskrātuves malā koki aug uz nogāzēm un mitrākā gruntī. Tur augošie kārkli, apses, melnalkšņi un bērzi aug ātri, bet ir trausli, un pēc vētrām lūst pirmie.
Nogāzē koks bieži ir sasvēries, un stumbrā ir spriegums — tas nozīmē, ka zāģēšanas secība nav brīvi izvēlama: nepareizs griezums var likt stumbram pēkšņi izlēkt. Kā atšķirt izaugušu slīpumu no jauna un ko ar to darīt, aprakstīts sadaļā sasvērušies koki.
Pieauguši dārza koki
Vecākajā Ikšķiles apbūvē daudzos dārzos aug pilnībā izauguši ozoli, liepas, kļavas un bērzi, kas stādīti pirms mājas paaudzes maiņas. Tie ir īpašuma vērtība, un pirmā doma parasti nav pareizā.
Vairumā gadījumu risinājums ir kopšana, nevis novākšana: sausu zaru novākšana, vainaga svara samazināšana un regulāra uzraudzība. Ja dārzā ir arī vecas ābeles un bumbieres, tām ir savi noteikumi un savs pareizais laiks — augļu koku apgriešana.
Jaunā apbūve un šauras vietas
Jaunākajos Ikšķiles kvartālos zemes gabali ir mazāki, mājas tuvāk viena otrai, un koks bieži aug tieši starp divām ēkām vai pie robežas. Tur kritiena zonas nav vispār.
Šādos objektos strādājam starp ēkām un šaurās vietās, nolaižot katru posmu uz virves. Ja zari sniedzas pāri kaimiņa robežai, pirms darba ir vērts izrunāt to ar kaimiņu — par juridisko pusi esam uzrakstījuši sadaļā kaimiņu koki un atbildība.
Piekļuve pa A6 un dzelzceļu
A6 un elektrificētais dzelzceļš savieno Ikšķili ar Rīgu, Salaspili un Ogri, tāpēc izbraukums šeit ir ātrs un paredzams. Praksē darbus Ikšķilē bieži ieplānojam vienā dienā ar Salaspili vai Ogri.
Vietējie maršruti ir ierobežoti ar dzelzceļa šķērsojumiem un Daugavas malu, tāpēc pieteikumā palīdz precīza adrese — pēc tās izlemjam, ar kādu tehniku braukt un vai tā vispār tiks klāt.
Skujkoki, kas iestādīti pirms gadu desmitiem
Ikšķiles vecākajos dārzos ļoti bieži redzam vienu un to pašu stāstu. Astoņdesmitajos vai deviņdesmitajos gados pie mājas stūra iestādīja mazu eglīti vai parastā ciprešu tūju rindu gar žogu. Tolaik tie bija sānā nostumjami stādi. Šodien egle ir pāri jumta kore, tūjas ir divarpus stāvu augstas, iekšpuse tām ir kaila, un vasarā dārzā vairs neaug pat zāle.
Ar skujkokiem jārēķinās godīgi: tie neatjaunojas no vecās koksnes. Ja egli vai tūju nozāģē pusē, tā nesazaros no jauna — paliks stumbeņi. Tāpēc reālās izvēles parasti ir divas: koku kopt tādu, kāds tas ir, vai to novākt un stādīt vietā ko piemērotāku.
- Tūjām palīdz regulāra sānu un augšas griešana, kamēr vēl ir dzīvas skujas — to darām plānveidīgi, nevis vienā piegājienā līdz koksnei.
- Eglēm pie mājas vērtējam saknes plātni, stumbra slīpumu un to, vai vainags nav vienpusējs no ēkas puses.
- Ja egle jau kaltē no augšas vai zem mizas parādās smalki zāģu skaidu putekļi, skatām, vai nav sācies mizgrauzis — tad gaidīšana tikai sadārdzina darbu.
Šaurās vietās starp māju un žogu egli parasti ņemam nost pa daļām, nolaižot zarus un stumbra posmus ar virvēm.
Koki un māja: saknes, notekas un jumts
Ikšķilē daudzas mājas ir celtas smilšainā gruntī, un koki tur stādīti tuvu ēkai — bieži tāpēc, ka celtniecības laikā tie šķita mazi. Pēc divdesmit gadiem sākas jautājumi par pamatiem, drenāžu un jumtu. Mūsu pieredze ir tāda, ka lielākā daļa baiļu par saknēm ir pārspīlētas, bet daļa ir pilnīgi pamatotas, un tās vajag atšķirt.
Saknes pašas neuzspiež betona pamatus ārā. Problēmas rodas citādi: sakne ieaug jau esošā plaisā un to paplašina, vai arī koks ar spēcīgu ūdens patēriņu — visbiežāk vecs bērzs vai kārkls — vasarā izžāvē māla slāni, un ēka sāk sēsties nevienmērīgi. Vecās keramikas kanalizācijas un drenāžas caurulēs saknes iekļūst pa savienojumu vietām. Kā to novērtējam, esam aprakstījuši sadaļā par saknēm un pamatiem.
Otra puse ir tas, kas notiek augšā. Zari virs jumta noberž skaidas un bruģakmens segumu, tur mitrumu, aizsprosto notekas ar skujām un lapām, un ziemā no tiem uz jumta krīt sniegs kopā ar sausiem zariem. Šeit risinājums parasti nav visa koka novākšana, bet vainaga attālināšana no jumta un sauso zaru noņemšana ar drošu nolaišanu, lai nekas nekristu uz seguma.
Ko Ikšķilē darām
Ikšķilē piedāvājam visu mūsu pakalpojumu klāstu — no viena bīstama koka līdz teritorijas sakopšanai. Biežāk pieprasītie:
- Bīstamu koku zāģēšana — Sausi, sapuvuši, sasvērušies un bojāti koki. Vispirms novērtējam, tad zāģējam.
- Avārijas koku zāģēšana — Nokrituši un nolūzuši koki pēc vētras — izbraucam tajā pašā dienā.
- Koku vainaga kopšana — Vainaga veidošana, retināšana un sausu zaru novākšana.
- Celmu frēzēšana — Celmu frēzēšana bez rakšanas — zāliens paliek gandrīz neskarts.
- Koka veselības novērtējums — Vai koks ir bīstams? Apsekojam un pasakām, ko darīt.
- Zaru un koku izvešana — Zaru un koksnes izvešana, arī tad, ja zāģējis kāds cits.
Pilns saraksts ar aprakstiem ir pakalpojumu sadaļā.
Kā notiek darbs
- Sazināmies 5 min laikā. Aizpildiet formu un pievienojiet attēlus, kur redzams koks pilnā augumā, tā pamatne un apkārtne. Bieži ar to pietiek aptuvenai tāmei.
- Novērtējums. Atbildam ar aptuvenu cenu un metodi. Sarežģītākos gadījumos pirms darba atbraucam apskatīties Ikšķilē.
- Atļauja, ja vajadzīga. Pārbaudām, vai Ikšķiles pašvaldībā konkrētajam kokam tā ir nepieciešama, un noformējam jūsu vietā.
- Darbs. Vienojamies par laiku, ierodamies ar visu vajadzīgo un norobežojam darba zonu.
- Sakopšana. Zarus sašķeldojam vai savācam un aizvedam. Šķeldu pagalmā neatstājam. Malku, ja vēlaties, sazāģējam un saliekam norādītajā vietā.
No kā atkarīga cena Ikšķilē
Vienotas cenas par koku nav. Ikšķilē tāmē ieskaitām koka augstumu un resnumu, sugu un stāvokli, attālumu līdz ēkām un kaimiņa robežai, kritiena zonas esamību, kāpšanas vai tehnikas nepieciešamību un izvedamā materiāla apjomu.
Ikšķilē cenu ietekmē tas, vai koks aug līdzenā dārzā ar piebraukšanu vai krasta nogāzē — nogāzes darbs prasa virvju tehniku un materiāla iznešanu. Pilnu sarakstu ar paskaidrojumiem esam salikuši cenu lapā.